Manuskripti.

Vakar atnācu mājās, parunājām ar Izemu. Vispār norunājām kādas pāris stundas visu par to, kas īsti notika ASV un kā mūsu attiecības attīstījušās līdz šim. Sarunājām vēl brīdi pagaidīt un atļaut viens otram ieiet atpakaļ ikdienas ritmā pirms sākam lemt kādus nākotnes lēmumus. Saruna bija tāda pasmaga, bet ļoti konstruktīva un produktīva. Atsevišķos brīžos man bija kamols kaklā, it īpaši, kad runājām par pagājušo. Vēlāk čubinājāmies un mīļojāmies. Ēdām saldētu picu (cerams, ka pēdējo reizi) ar attaisnojumu, ka pietrūkst laika normāla ēdiena pagatavošanai, kas īstenībā ir pilnīgas muļķības. Izžaujot veļu cīnījāmies ar zeķēm zobenu vietā. Vēlāk viņš teica, ka tajā dienā visskaistāk izskatījos tieši zeķu cīņas laikā. Hehe. Šim vakaram nopirku Centrāltirgū piparus, kurus pildīšu ar malto gaļu. Nopirku skaistu bēši/violetīgu dāliju pušķi. Noliku darbā uz galda un tagad priecājos.
Smieklīga pieaugušo dzīve. Priecājos, ka viss nemainīgi atrodas mīlestībā. Gribās, lai nekas nekad nemainās.
Ja atkārtoju to pašu, ko vakar teicu Izemam, tad no šīm attiecībām jau šo pāris mēnešu laikā esmu ieguvusi vairāk nekā no visām iepriekšējām kopā ņemot. Īstenībā nākamnedēļ būs jau 5 mēneši.


UPD: Šādas man dālijas, tikai daudz daudz -> http://farm2.staticflickr.com/1112/1310833850_a96fe6b720_z.jpg

Eveline