Manuskripti.

Vakardienas vakars bija nedaudz sirreāls. Satikos ar draudzenēm Fazendā, Ieviņu nesatiku. Vēlāk pievienojās Izems. Dienas režīma ietvaros es pēdējo pusstundu knapi turēju acis vaļā, kamēr viņi apsprieda dažādas psihiskas kaites un iztēli. Vēlāk mēs vēl par kaut ko tādu parunājām pirms gulētiešanas. No rīta man kaut kas neslēdzās kopā. Ministrijā nedaudz sāku just darba ritmu, kas godīgi sakot ļoti priecē. Pusdienas ēdu trīs pavāros kopā ar savu trako krusttēvu no Ukrainas, kurš man monologā stāstīja par projecētājiem, ģenerētājiem un manifestātoriem. To, ka man jāvirzās par augsta līmeņa vadītāju, jo esmu tam radīta. Es ēdu gaileņu biezzupu, tomātus ar sieru un kustināju kājas. Paņēmu no stāstītā visu to, ko gribēju paņemt. Daudz kas iezīmējās dzīvē skaidrāks. Autoritātes = ilūzija, lūk viena no šīm lietām.

Lietu racionalizēšana mani nomierina, bet mans pamatstāvoklis caur dzīvi tāpat ir pacilāti optimistisks. Izņemot gadījumus, kad taisu skarbo seju, jo nez kam jāpierāda cik nopietna esmu.