Manuskripti.

Lai arī ko es darītu, visi ceļi ved pie independent state of mind. Ir vēl pāris secinājumi pie kuriem es esmu nonākusi: 1) Darīt tā kā visi nozīmē būt kā visiem, tādēļ priekš manis darīt kā mazākums šķiet vienīgais pareizais ceļš; 2) Atbrīvoties no atsevišķām domu iestrādēm ir grūtāk kā tas varētu šķist, pēdējā laikā pamanu sevī tādu īpašību kā uzklausīt citu viedokli, piekrītoši pamāt ar galvu, pagriezties un izdarīt pretējo, kas pašai šķiet pareizs.

Laiks rādīs.

Drīs sāksies relatīvi jauns posms.

Šodien ir x smieklu diena vai/un arī es jūku prātā. Smējos, kad lasīju par to, kā vīrietis palūdzis draudzenei seksa laikā kaukt kā vilkam, tad smējos ejot cauri dzīvokļu sludinājumiem, jo: 1) vienā pie sienas bija glezna, kuru sākumā noturēju par Jēzu un galvā izspēlēju scenāriju par manu atgriezšanu uz apgaismības ceļa; 2) otrā dzīvoklis pa 200Ls mēnesī bija 25m2 liels un uz podu tualetē veda pakāpieni, tā, ka sēžot tu noteikti jūties kā uz karaļa troņa, griesti arī izskatījās 1,50m augsti.
Un visbeidzot smējos nespēdama izsekot līdz šķiršanās un kopāsaiešanas statusiem FB. Laikam savu nomainīšu tikai pēc 20 gadu laulības.

Āmen.