Pēc ļoti piesātināti/nogurdinošas, bet absolūti jaukas nedēļas nogales ar korporācijas dāmām esmu atgriezusies Rīgā. Nedēļas nogale pagāja dziesmās un smieklos, zivju tīrīšanā, odu atgaiņāšanā, kopības sajūtā. Ja Ance pēdējo eirakstu veltīja puišiem (vīriešdraugiem), tad man pēc šīs nedēļas nogales domas ir pavisam citā virzienā. Ar katru šādu tikšanās reizi es arvien vairāk cienu sievieti sevī. Manuprāt fakts, ka esmu piedzimusi par sievieti ir labākais kas ar mani dzīvē ir noticis. Pirms pāris nedēļām izlašiju citātu: "Act like a lady, think like a man". Pirmā reakcija bija, jā - tas skan labi. Tad izlasīju citātu vēlreiz un sapratu, nē, kas par muļķībām. Kāpēc man jādomā kā vīrietim, ja man ir dabas dota fantastiskā iespēja būt sievietei, domāt kā sievietei, nevēlēties līdzināties kādam citam, bet tikai pašai sev. Sievietes ir nepelnīti noniecinātas, bieži vien tas notiek neapzināti, daudzas lietas, kuras ikdienā esam pieņēmuši par normām būtībā tādas nemaz nav.
Es cienu sevī augošās prasmes rūpēties, man patīk pucēties un to es daru tikai priekš sevis, man patīk būt stiprajai latviešu sievietei. Es cienu sievietes un to ko viņas spēj. Drīzāk vīrieši man ir mazāk saprotami, kaut arī daudzi no viņiem ļoti mīļi un tuvi.
Pēc šīm dienām vienu vienīgu sieviešu sabiedrībā esmu atpūtusies un priecīga, smēlusies iedvesmu un ieguvusi tonnām pozitīvu emociju.
***
Par vīriešiem. Par vienu vīrieti. Vakar vakars bija dramatisks. Dramatisms galvenokārt nāca no manas puses, bet es pieturos pie savām tiesībām skaisti dusmoties un skaisti skumt. Ž to noteikti sauktu par bēgšanu, bet es to saucu par galvas izvēdināšanu - katrā ziņā tas man bija vajadzīgs. Es nevarēju palikt tur četrās sienās un turpināt klausīties muļķībās. Man griezās galva un es sāku pazaudēt savas domas starp viņa deklarētajām patiesībām. Es paņēmu visas savas mantas, iztīrīju viņa mītni no sevis, lai piepildītu to savādāk, tad, kad būšu tikusi skaidrībā. Aizbraucu pie jahtām, bija 4 no rīta. Lēnām ausa saule, debesis bija iedzeltenas un dziedāja putni. Smēķēju cigareti ar ielokotiem matiem un papēžiem kājās. Neraudāju. Nevarēju izspiest pat vienu asaru un arī nebija par ko raudāt. Man ir ļoti grūti ticēt/uzticēties/grūti saprast. Esmu egoiste - es un manas domas un sajūtas ir pašas svarīgākās. Viņš ir egoists, arī viņam ir tikai sava patiesība. Kā mēs tādi divi uzpūtušies egoisti mijiedarbosimies? Es taču jūtos ar sevi vislabāk, kam man kādu citu vēl? Bet prom aiziet es nevaru, fiziski aizgāju, bet emocionāli kunkstu un skatos ar lielām skumjām suņa acīm. Nevajag aiziet, vajag ļauties, tikai sev pāri nevaru pārkāpt. Nemāku.
Tomēr esmu ļoti mierīga. Neraudu un nepsihoju. Kārtoju sevi pa milimetru plauktiņiem.
Es cienu sevī augošās prasmes rūpēties, man patīk pucēties un to es daru tikai priekš sevis, man patīk būt stiprajai latviešu sievietei. Es cienu sievietes un to ko viņas spēj. Drīzāk vīrieši man ir mazāk saprotami, kaut arī daudzi no viņiem ļoti mīļi un tuvi.
Pēc šīm dienām vienu vienīgu sieviešu sabiedrībā esmu atpūtusies un priecīga, smēlusies iedvesmu un ieguvusi tonnām pozitīvu emociju.
***
Par vīriešiem. Par vienu vīrieti. Vakar vakars bija dramatisks. Dramatisms galvenokārt nāca no manas puses, bet es pieturos pie savām tiesībām skaisti dusmoties un skaisti skumt. Ž to noteikti sauktu par bēgšanu, bet es to saucu par galvas izvēdināšanu - katrā ziņā tas man bija vajadzīgs. Es nevarēju palikt tur četrās sienās un turpināt klausīties muļķībās. Man griezās galva un es sāku pazaudēt savas domas starp viņa deklarētajām patiesībām. Es paņēmu visas savas mantas, iztīrīju viņa mītni no sevis, lai piepildītu to savādāk, tad, kad būšu tikusi skaidrībā. Aizbraucu pie jahtām, bija 4 no rīta. Lēnām ausa saule, debesis bija iedzeltenas un dziedāja putni. Smēķēju cigareti ar ielokotiem matiem un papēžiem kājās. Neraudāju. Nevarēju izspiest pat vienu asaru un arī nebija par ko raudāt. Man ir ļoti grūti ticēt/uzticēties/grūti saprast. Esmu egoiste - es un manas domas un sajūtas ir pašas svarīgākās. Viņš ir egoists, arī viņam ir tikai sava patiesība. Kā mēs tādi divi uzpūtušies egoisti mijiedarbosimies? Es taču jūtos ar sevi vislabāk, kam man kādu citu vēl? Bet prom aiziet es nevaru, fiziski aizgāju, bet emocionāli kunkstu un skatos ar lielām skumjām suņa acīm. Nevajag aiziet, vajag ļauties, tikai sev pāri nevaru pārkāpt. Nemāku.
Tomēr esmu ļoti mierīga. Neraudu un nepsihoju. Kārtoju sevi pa milimetru plauktiņiem.
Kad iemīlos, es izturos pagalam muļķīgi. Gruzdu un gribu būt stipra, bet gaidu, kad otrs ar varu pārlauzīs manus vairogus. Eju prom pirms aizgājis ir otrs.
Tā es daru. Šobrīd es gaidu rītdienu. Ārā ir burvīgs laiks. Gribētu, lai manas hujņas netraucētu to baudīt.
UPD: Vēderā ir muļķīgs/neracionāls sāpju kamols.
Tā es daru. Šobrīd es gaidu rītdienu. Ārā ir burvīgs laiks. Gribētu, lai manas hujņas netraucētu to baudīt.
UPD: Vēderā ir muļķīgs/neracionāls sāpju kamols.