Manuskripti.

Šodien man ir kārtējo reizi ieslēdzies independent garstāvoklis. Es sāku domāt par to vai visu nākamo gadu vispār gribu nostrādāt valsts pārvaldē. Varbūt, ka strādāt kādā kompānijā/pilnīgi citā jomā būtu daudz lietderīgāk un vērtīgāk?! Šo 4 mēnešu laikā ministrijā man nav baigā sajūta, ka esmu ļoti augusi profesionālajā jomā. Jā, ir iegūti daudz un noderīgi kontakti. Konference par Afganistānu gandrīz vai bija highlight no visa perioda. Ir izpratne par to kā šis aparāts un visa sistēma darbojas. Ir lielāks apjukums domājot par to, kur nākotnē strādāšu.

Tētis vakar teica, ka kamēr būšu ASV, man būs uz 2 dienām jāaizlido līdz Milvoki, augšā pie Čikāgas un jāpalīdz noslēgt darijums ar amerikāņu ražotājiem. Viņi ar priekšnieku mani nobrīfēs par to ko īsti grib panākt un man būs jārada nopietns iespaids un skaistā angļu valodā jāizklāsta piedāvājums. Prātā iešāvās muļķīga variācija. Ja nu gadījumā ir tā, ka Izems pārvācas uz tiem 5 gadiem uz Norvēģiju pēc tam, kad nākamgad pabeidz studijas šeit. Mēs vēl esam kopā&es gribu būt ar viņu un pēc sava maģistra arī dodos turp, tad es varētu sākt bīdīt tēta filiāli Skandināvijā?! Vai arī meklēt darbu tur kādā universitātē un lasīt lekcijas? Vai arī dzemdēt bērnus?!!!

@@!$*@^#%)$&^%^*%%)

Manas alfa un beta female puses atrodas nepārtrauktā cīņā viena ar otru. Ģimene VS. pašrealizēšanās = ideālajā gadījumā abu apvienojums.

Nu kas notiek?!