Manuskripti.

Vakar bija jauka diena. Nopirku maijpuķīšu un neaizmirstulīšu pušķi. Bijām ar Izemu paēst uz Indiešu restorānu, biju pie kosmetologa un jutos safrišināta. Vēlāk ar Elizabeti aizgājām uz Fazendu - kafejncīcu pārdaugavā iedzert glāzi baltvīna un papļāpāt. Kā izrādās, tur tagad strādā Ieviņa. ^^ Tas ir tieši blakus Izema dzīvoklim, līdz ar to es iešu tur biežāk&kafejnīca ir burvīga. Ap 11iem vakarā ar Izemu uz balkona skatījāmies uz zibeni, klausījāmies pērkonu. Par katru milzīgo spērienu viņš sajūsminājās kā mazs puika, bet es tikai priecājos kā laimīga dumiķīte. Jūtu viņu caurcaurēm. Tas ir tik....abpusēji. Varbūt, ka beidzot pat vairāk no manas puses. Šorīt bija lēnais rīts. Mums abiem nebija īpaši jāsteidzās. Ap 10:30 kopīgi brokastojām, ēdām viņa cepto omleti. Es dzēru kafiju ar pienu un medu, jo mans topošais ārsts paziņoja, ka tas ir daudz veselīgāk par cukuru. Nu ko. Tas ir tas ko es gaidīju -> kāpēc nepiekritu nekam mazākam par šo.