Par mani un bērnību II
Posted on 2012.02.29 at 13:15
Šodien ir burvīga diena. Brīvdienās piedzīvoju vienu no labākajām nedēļas nogalēm vispār! Pēc tās liriski/filozofisku pārdomu pārņemta dzīvoju vēl pāris dienas krītot divās galējībās - Galējība Nr.1 "Es nedzīvoju sev, man ir krasi kaut kas jāmaina (iespējams profesija), man ir jāizraujās" Galējība Nr.2 "Man ir jāiet uz savu mērķi, man patīk sevi attīstīt&es mīlu to, ko daru"
Starp abām šīm galējībām parādījās arī pagātnes attiecību tēli&mana iekšējā analīze par to kāpēc viss ir tā kā ir ar mani. Kāpēc es daru lietas tā, kā es tās daru. Un visbeidzot - kāpēc mans ārējais tēls ne vienmēr sakrīt ar manu iekšējo. Apzinos, ka brīžiem esmu radījusi tādu karjeristes, vienpates iespaidu, kaut arī iekšēji vēlos rosinošas attiecības, laika gaitā bērnus, ģimeni un suni.
Mans = dzīvoju pati sev&attīstu pati sevi -> pēc maniem plāniem ir tikai tuvākās 5gades plāns, ne visa mūža.
Vecāki pārrakstīja bērnības kasetes uz CD formātu. Pavadīju vairākas stundas skatoties visus video&tas patiešām bija smieklīgi/mīlīgi/forši. Es biju dīvaini mīlīgs bērns ar savu iekšējo pasauli.
Viena video aina ir, kur es pucējos baltā mežģīnu kleitā un notiek dialogs starp mani un mammu.
Mamma: Tagad mēs vilksim kristāla kurpītes
Es: Bet man taču nav kristāla kurpīšu. Tikai tādas ar koka papēdīšiem.
Tad es stūķēju kājās zeķes un saku mammai: Bet šitās baltās zeķes taču pieder pie manas kleitas. Pēc tam vēl pārprasu kāpēc manai baltajai kleitai ir apakša (domāta odere) uz ko mana mamma atbild, ka visas dāmas zem kleitām nēsā apakš svārkus (tas izskaidro manu šī brīža aizraušanos ar kombinē un pucēšanos vispār).
Tāds garš video, kur es ar mammu divatā (tētis filmē) lēnām sapucējos no mājas drēbēm uz princešu drēbēm, tad vēl ar mammas spogulīti un kosmētiku mēģinu sevi uzkrāsot un tad grozos un dziedu istabas vidū.
Vakar paņēmu brīvu dienu praksē -> braucām ar mammu uz Liepāju atkal mērīt tautas tērpu. Šis brauciens bija pilns ar dažādām emocijām. Ārā bija pretīgs laiks.
Bet kā jau minēju, šodien ir lieliska diena. Rīt tiekos ar Peteru no Brunssumas bāzes - viņš teica, lai izvēlos restorānu, viņš izmaksās. Teicu, ka tad ņemšu dārgu. It kā smieklīgi, bet vakar socionikas grāmatā par sava tipa sievietēm izlasīju kā par tādām, kas meklējot turīgus vīriešus, elitārus kontaktus utt. Laikam, ka Tomam tomēr bija taisnība par to gold digger daļu manī. Man gan gribās ticēt, ka mani attaisno fakts, ka pati esmu gatava strādāt un iespringt un veidot karjeru -> es tomēr negaidu, ka kāds man visu noliks kā uz paplātes.
Ā -> un es esmu izlēmusi strādāt pie izmaiņām savos ieradumos. Gribu iekšējo harizmu salāgot ar ārējo. Turpinu dzīvot sev.
Starp abām šīm galējībām parādījās arī pagātnes attiecību tēli&mana iekšējā analīze par to kāpēc viss ir tā kā ir ar mani. Kāpēc es daru lietas tā, kā es tās daru. Un visbeidzot - kāpēc mans ārējais tēls ne vienmēr sakrīt ar manu iekšējo. Apzinos, ka brīžiem esmu radījusi tādu karjeristes, vienpates iespaidu, kaut arī iekšēji vēlos rosinošas attiecības, laika gaitā bērnus, ģimeni un suni.
Mans = dzīvoju pati sev&attīstu pati sevi -> pēc maniem plāniem ir tikai tuvākās 5gades plāns, ne visa mūža.
Vecāki pārrakstīja bērnības kasetes uz CD formātu. Pavadīju vairākas stundas skatoties visus video&tas patiešām bija smieklīgi/mīlīgi/forši. Es biju dīvaini mīlīgs bērns ar savu iekšējo pasauli.
Viena video aina ir, kur es pucējos baltā mežģīnu kleitā un notiek dialogs starp mani un mammu.
Mamma: Tagad mēs vilksim kristāla kurpītes
Es: Bet man taču nav kristāla kurpīšu. Tikai tādas ar koka papēdīšiem.
Tad es stūķēju kājās zeķes un saku mammai: Bet šitās baltās zeķes taču pieder pie manas kleitas. Pēc tam vēl pārprasu kāpēc manai baltajai kleitai ir apakša (domāta odere) uz ko mana mamma atbild, ka visas dāmas zem kleitām nēsā apakš svārkus (tas izskaidro manu šī brīža aizraušanos ar kombinē un pucēšanos vispār).
Tāds garš video, kur es ar mammu divatā (tētis filmē) lēnām sapucējos no mājas drēbēm uz princešu drēbēm, tad vēl ar mammas spogulīti un kosmētiku mēģinu sevi uzkrāsot un tad grozos un dziedu istabas vidū.
Vakar paņēmu brīvu dienu praksē -> braucām ar mammu uz Liepāju atkal mērīt tautas tērpu. Šis brauciens bija pilns ar dažādām emocijām. Ārā bija pretīgs laiks.
Bet kā jau minēju, šodien ir lieliska diena. Rīt tiekos ar Peteru no Brunssumas bāzes - viņš teica, lai izvēlos restorānu, viņš izmaksās. Teicu, ka tad ņemšu dārgu. It kā smieklīgi, bet vakar socionikas grāmatā par sava tipa sievietēm izlasīju kā par tādām, kas meklējot turīgus vīriešus, elitārus kontaktus utt. Laikam, ka Tomam tomēr bija taisnība par to gold digger daļu manī. Man gan gribās ticēt, ka mani attaisno fakts, ka pati esmu gatava strādāt un iespringt un veidot karjeru -> es tomēr negaidu, ka kāds man visu noliks kā uz paplātes.
Ā -> un es esmu izlēmusi strādāt pie izmaiņām savos ieradumos. Gribu iekšējo harizmu salāgot ar ārējo. Turpinu dzīvot sev.