Manuskripti.

Ok, man tagad būtu jāraksta referāts, bet es gribēju atskaitīties par vakardienu. Nelielā pasēdēšana izvērtās tīri jauki. Blakus Ezītim miglā (Jelgavas versijai) no tumsas iznira Juris tērpies kovboja cepurē un ar lakatu aizsegtu seju, turot rokās šampanieša pudeli. Viņš mani aizvilka prom no visiem un sāka gari un plaši klāstīt savu inženiera teoriju par to kāpēc mums jābūt kopā un es esmu īstā. Tāpēc, redziet, ka viņš ir lielais zobrats, kas griežas lēni un es esmu mazais zobratiņš, kurš griežas daudz ātrāk, ar savu enerģiju iegriežot arī viņu. Kopā mums veidojas mijiedarbība&gadījumā ja man pietrūks spēka, tad viņš būs tas lielais un stabilais man blakus, kas turpinās griezt mani.
Tad viņš ik pa laikam atkārtoja - bet es jau tev nepatīku, es esmu pārāk garlaicīgs priekš tevis.
Vēlāk es viņam savukārt klāstīju savu teoriju par to, ka ja viņš grib, lai viņam ir izredzes, tad viņam ir jāpelna patiešām daudz. Es to skaidroju caur to, ka neesmu no sievietēm, kuras vēlas, lai visu uzliek uz paplātes, bet man vajag blakus vīrieti, kurš ir vīrišķīgāks par mani. Es zinu savas ambīcijas un to, ka pati daudz sasniegšu, tāpēc manam partnerim ir jāsasniedz vēl vairāk. Viņš teica - un tad tu visu laiku tikai pirksi kurpītes? Es teicu - jā, bet es to darīšu pati par savu naudu, tev būs jāmaksā par visu pārējo. Varbūt izklausās ciniski, bet savādāk jau es pie savas mājas ar kolonniņām, lavandas lauka un sarkanā divplākšņa netikšu.

Kreklos ap 4iem rītā notika dialogs starp mani un Kāmi:
Tu gribi Juri?
- Nē
Tu gribi mani?
- Nē, es gribu picu.


"Everything I touched was golden
Everything I loved got broken
On the Road to Mandalay
Every mistake I've ever made
Has been rehashed and then replayed
As I got lost along the way"