Pēc alerģija II
Posted on 2011.11.03 at 16:51
No rīta pirmais ko ieraudzīju pamostoties bija tas kā mani gādīgie vecāki uzlikuši suņa mantiņu man uz gultas tā, ka tā skatās man tieši virsū, kad atveru acis. hihi.
Sakārtoju māju, sadedzu visur svecītes, kūpinu vīraku. Pārvietojos pa māju uz pirkstgaliem, lai tikai neiztraucētu trauslo mieru. Galva tik patīkami skaidra, tādā mīļā mudžeklī satinusies. Uzvilku beretīti, rūtainos svārkus, zeķes līdz celim un pelēko mēteli ar pingvīna piespraudi un čāpoju uz veikalu. Nosūtīju Žakam vēstuli, viņa vecākiem paštaisītu pastkartīti. Nopirku veikalā vēl sveces, visādus pārtikas produktus. Atnācu mājās - pirms iešanas biju aizcirtusi durvis, jo nebija atslēgas, bet atstāju balkonu puspievērtu. Ierados mājās caur balkona logu - izrādās, ka tur jau Matīss ar Rutu priekšā pārsteigti par manu burvīgo ierašanās metodi. Uzvārīju milzīgu katlu ar gardu frikadeļu zupu. Spogulī izskatos jau pilnīgi pēc sevis. Acis šķiet palikušas lielākas kā pirms tam, mazliet vēl nobijušās.
Klausos visādu lirisku mūziku. Atradu rakstu par Ziemeļiem. Brīnos par to cik lielai devai informācijas es esmu pagājusi garām, kas tajā brīdī nelikās svarīga, bet tagad ir tik vērtīga.
Pirmdien uz manu tikšanos ar drošībnieku mums pievienosies arī sieviete no personāla atlases daļas. Negribu sapriecāties pirms laika, bet tas būtu lieliskākais iznākums.
Prieks par to, ka labās idejas neapsīkst - prieks par to, ka valdē viss iet uz priekšu. Ātri sakordinēju lietas, kad nobruka veselība un viss notiek! Priecājos par to, ka varu paļauties uz Anci, priecājos par Rūdi un Kāmi un Antilu. Ļoti ļoti ļoti novērtēju to, ka viņi un mana ģimene visu laiku bija un ir blakus. Tas ir svarīgāk par jebko citu, jebkādām muļķībām.
Sakārtoju māju, sadedzu visur svecītes, kūpinu vīraku. Pārvietojos pa māju uz pirkstgaliem, lai tikai neiztraucētu trauslo mieru. Galva tik patīkami skaidra, tādā mīļā mudžeklī satinusies. Uzvilku beretīti, rūtainos svārkus, zeķes līdz celim un pelēko mēteli ar pingvīna piespraudi un čāpoju uz veikalu. Nosūtīju Žakam vēstuli, viņa vecākiem paštaisītu pastkartīti. Nopirku veikalā vēl sveces, visādus pārtikas produktus. Atnācu mājās - pirms iešanas biju aizcirtusi durvis, jo nebija atslēgas, bet atstāju balkonu puspievērtu. Ierados mājās caur balkona logu - izrādās, ka tur jau Matīss ar Rutu priekšā pārsteigti par manu burvīgo ierašanās metodi. Uzvārīju milzīgu katlu ar gardu frikadeļu zupu. Spogulī izskatos jau pilnīgi pēc sevis. Acis šķiet palikušas lielākas kā pirms tam, mazliet vēl nobijušās.
Klausos visādu lirisku mūziku. Atradu rakstu par Ziemeļiem. Brīnos par to cik lielai devai informācijas es esmu pagājusi garām, kas tajā brīdī nelikās svarīga, bet tagad ir tik vērtīga.
Pirmdien uz manu tikšanos ar drošībnieku mums pievienosies arī sieviete no personāla atlases daļas. Negribu sapriecāties pirms laika, bet tas būtu lieliskākais iznākums.
Prieks par to, ka labās idejas neapsīkst - prieks par to, ka valdē viss iet uz priekšu. Ātri sakordinēju lietas, kad nobruka veselība un viss notiek! Priecājos par to, ka varu paļauties uz Anci, priecājos par Rūdi un Kāmi un Antilu. Ļoti ļoti ļoti novērtēju to, ka viņi un mana ģimene visu laiku bija un ir blakus. Tas ir svarīgāk par jebko citu, jebkādām muļķībām.