Manuskripti.

Vai nu lai ir pa īstam vai nu, lai nav vispār. Uz kaut ko garāmejot nav vērts pat tērēt enerģiju. Kaut kādas tādas man liriskās slimības pārdomas. Patīk lēnām pastaigāties pa trūdošām lapām, patīk neuztraukties. Domāt visu laiku, bet nekur neskriet. Sabruku, pamazām savācos atkal kopā. Šķiet, ka asinis nodot vairs iet galīgi nebūs bail. Muļķības paliek otršķirīgas. Smaidu kā aziātiešu bēbis. Šodienas stadija ir sanbernārs - galva skaidra, acis daudz maz kārtībā, tikai vaigi nošļukuši smieklīgi.

Saņēmu ziņu no NATO, mazliet palasu par High North, mazliet paskatos dailyshowu. Jāuzmanas sevi dedzināt un bendēt.

Man tik ļoti patīk būt vienai, pat šādās situācijās. Man ir mani vecāki, ir tuvākie draugi, kuriem rūp&mākslīgi turēt kādu, kam rūp tikai, kad viss ir rožaini un skaisti arī simts gadus nevajag. Viss ir labi, esmu mierā ar sevi. Mierā ar rudens lapām un novembri.