Manuskripti.

Es domāju par to vai kādam diez ir arī otrādi kā man, jo es vispirms domāju par profesionālo izaugsmi, zināšanām, kolēģiem, ceļošanu un tad tur kaut kur beigās tam visam ir nauda. Tas ko es varu darīt ir būt pateicīga par to, ka nauda nav tik spiedīgs jautājums, lai tas diktētu visas manas izvēles. Ja mann raujoties un kaļot plānus vēl pa vidu būtu jāuztraucās par to ko es rīt ēdīšu vai kā samaksāšu rēķinus, tad būtu pakaļā. Un ir taču tik daudz cilvēki, kuriem nav citu variantu kā vien par to uztraukties dien dienā.

Aij.
Ir pilnīga/neskaidra putra domājot par to, ko darīšu starp bakalauru un maģistru. Ir daudz daudz atsevišķas idejas, kuras kaut kur karajās gaisā. Mazlietiņ no flash kartiņām priekš GRE, mazliet no potenciālām praksēm citur, mazlietiņ no UK/USA&NL, mazlietiņ no brīvprātīgo darba, mazlietiņ no darba kādā no LV institūcijām, tas pēdējais tā, tīri lai viltos un pilnībā aplauztos LV iestāžu birokrātiski/korumpētajā sistēmā. Jau iekšā neesot vēmiens nāk, kad kaut kas no tām ir vajadzīgs un piespiedu kārtā ir jākontaktējas.

Domas pēdejā laikā ir pilnībā racionālas un par/ap NATO. Nekādas romantikas. Būvēju privāto dzīvi vadoties pēc kaut kāda egoistiska mačo vīrieša filozofijas - tā brīžiem strādā mans prāts.