************************************
Posted on 2011.07.11 at 21:57
Aij. Šodienas tikšanās ar galveno galveno vīru negāja viss tik labi kā pārējais līdz šim. Protams, ka tas viss jau ir tikai manā galvā, jo nekas slikts arī nenotika. Tikai tādi muļķīgi sīkumi man spēj sabojāt garstāvokli, tādēļ, ka man piemīt kaut kāds centīgās Betijas sindroms vai vēl sazin kas. Neko mazāk par perfekti izpildītu jau es no sevis neprasu&tad tie kaut kādi pašpārmetumi un vēl sazin kas. Līdz nākamās nedēļas beigām ir jābūt gatavai daļai analīzes. It kā tas nav nekas nepaveicams un tā tālāk un tā vēljoprojām, ņemot vērā to, ka gandrīz puse jau man šobrīd no darāmā ir gatava. Ko daru es? Tā vietā, lai priecātos par šo iespēju tur vispār atrasties un ah, klausīties par lietām kuras studēju no pirmavotiem (vēl pirmāk būtu laikam, ja es pati atrastos tajās konflikta zonās un mindfuck'otu sevi ar to, ka nespēju mainīt pasauli), es mocos dīvainās šaubās, jo kāds redz mani čekojot (un ar to es nedomāju izskata novērtējumu) ir uzdevis man jautājumus par to kā es tādā vecumā atrodos tādā pozīcijā ar tādu pieeju informācijai.
Bet labi, tā papīru kaudze - nu dziļai analīzei 2 mēneši ir par maz. Virspusēji&vienlaikus kvalitatīvi es nemāku. Tad vēl pa vidu par tām Ziemeļāfrikas valstīm man virsū uzgāzās. Minoties mājās es domāju par to vai tā paies mana atlikusī dzīve - RSU stilā ķidājos milzīgus apjomus informācijas, lai iegūtu skaidru bildi par kaut ko. No rītiem es esmu tik nogurusi, ka kādu brīdi sēžu pie datora un truli blenžu uz vārdiem. Mājās un vispār citā vidē es kaut kā esmu produktīvāka. ahhhh.
Sestdien Daan'a ballītē es aizmigu uz dīvāna, nākamajā dienā vēl visu dienu gulšņāju.
Es dažreiz domāju par to cik tomēr svarīgi ir tas, ja no rīta pamostoties pirms septiņiem un steigā taisoties uz darbu tevi lejā sagaida ar pagatavotu kafiju un līdzņemšanai sataisītu pusdienu kastīti. Bet visi sīkumi jau veido cilvēkus, un es esmu tīri laimīga ar rezultātu, kuru radījuši mani guļošie un ņurdošie vecāki, kas lika man pašai būt patstāvīgai&iemācīja atškirību starp corny&good jokes. Jā, tā joprojām ir mana lielā prakses sāpe.
^^
“Three Rules of Work: Out of clutter find simplicity; From discord find harmony; In the middle of difficulty lies opportunity.”
Albert Einstein
Bet labi, tā papīru kaudze - nu dziļai analīzei 2 mēneši ir par maz. Virspusēji&vienlaikus kvalitatīvi es nemāku. Tad vēl pa vidu par tām Ziemeļāfrikas valstīm man virsū uzgāzās. Minoties mājās es domāju par to vai tā paies mana atlikusī dzīve - RSU stilā ķidājos milzīgus apjomus informācijas, lai iegūtu skaidru bildi par kaut ko. No rītiem es esmu tik nogurusi, ka kādu brīdi sēžu pie datora un truli blenžu uz vārdiem. Mājās un vispār citā vidē es kaut kā esmu produktīvāka. ahhhh.
Sestdien Daan'a ballītē es aizmigu uz dīvāna, nākamajā dienā vēl visu dienu gulšņāju.
Es dažreiz domāju par to cik tomēr svarīgi ir tas, ja no rīta pamostoties pirms septiņiem un steigā taisoties uz darbu tevi lejā sagaida ar pagatavotu kafiju un līdzņemšanai sataisītu pusdienu kastīti. Bet visi sīkumi jau veido cilvēkus, un es esmu tīri laimīga ar rezultātu, kuru radījuši mani guļošie un ņurdošie vecāki, kas lika man pašai būt patstāvīgai&iemācīja atškirību starp corny&good jokes. Jā, tā joprojām ir mana lielā prakses sāpe.
^^
“Three Rules of Work: Out of clutter find simplicity; From discord find harmony; In the middle of difficulty lies opportunity.”
Albert Einstein