Manuskripti.

Sēžu un ēdu vaniļas pudiņu - vārās kafija. Nupat jau esmu palikusi pilnīgi viena ne tikai savā istabiņā, bet pa abām. Francūziete no blakus istabas aizbrauca uz Franciju, slovēņu meitene atstāja man superjauku zīmīti, rozīti vāzē un šokolādes cepumu kastīti un aizbrauca uz savu dzimto pilsētu Slovēnijā. Klausos goldfrapp - lovely head.

Vakar izlasīju Ances tumblrdfjcbkjsfnmdn un sapriecājos :) man gribētos ar viņu pavadīt dienas kā My summer of love&tam nav nekāda sakara ar to, ka filma ir par divām lezbietēm (haha), bet ar runāšanos un braukāšanu ar mocīti un vēl vairāk runāšanos, jo āāa, tik daudz ir ko stāstīt. Noteikti, ka visam nākamajam pusgadam pārpārēm stāstu pietiks. Un tad, meeh, es krāšu naudu, lai brauktu ciemos uz Bulgāriju. Ahh, kapēc ir tā, ka tad, kad es atbraucu kāds aizbrauc. Un vispār jūtu, ka tā ir mana vaina, jo tik bieži esmu prom un tik maz mums paliek laika. Kas zin, kur es būšu maģistrā. Sasodīts. Bet es taču gribu kopā dzemdēt bērnus un vecumdienās dzert kafiju un ēst kūkas mazās kafejnīciņās.

Brīvdienas bija laiskas, bet lieliskas. Pirmajā dienā nogulēju uz akmeņiem pludmalē neskaitāmas stundas, lai visas atlikušās dienas būtu sarkana kā vēzis. Bet, kad man prasīja vai tas bija to vērts, es nedomājot atbildēju - totally. Man visu gadu pietrūkst saules tik ļoti, ka brīdī, kurā to saņemu, es ēdu lielām karotēm līdz paliek slikti. Īsākais ceļš uz ādas vēzi (hah).
Lasīju Wuthering Heights - nē, pat ne lasīju, biju pilnībā grāmatas varā. Visi mirst, visi ir nelaimīgi, apraksts par dēmonisku mīlestību manuprāt ne tuvu nestāv klāt twisted grāmatas scenārijam, pēc izlasīšanas izrāvos kā no gūsta, kādu laiku vairs nelasīšu 18/19.gs. romānus.

Bet, jā. Ir Tadejs, un ir 9 pēdējās dienas.