Ģimenes izbrauciens Slovēnija-Itālija strauji tuvojās noslēgumam. Rīt pēdējā diena Venēcijā, pēc tam viņi lido mājup, es vilcienā uz Ļubļanu.
Smieklīgi - kā jau vienmēr visdažādāko emociju gamma. Mamma kaut ko pukst un dusmojās uz visiem, ome hiperaktīvi priecājās par visu, tētis met stulbus jociņus ārā, Matīss fotogrāfē stulbības ar manu kameru. haha. aij. bet kopumā smieklīgi. Man tagad ir tāds kaut kāds miers saistībā ar Nīderlandes mēnešiem un joprojām gribās karotēm tvert un grābt Slovēniju. Es gribu ceļot. Es gribu tik ļoti kā vēl nekad. Un pats trakākais, ka gribu visu laiku būt ceļošanas procesā, neapstājoties, tikai uz priekšu. Kā es kādreiz nomierināšos?!
Smieklīgi - kā jau vienmēr visdažādāko emociju gamma. Mamma kaut ko pukst un dusmojās uz visiem, ome hiperaktīvi priecājās par visu, tētis met stulbus jociņus ārā, Matīss fotogrāfē stulbības ar manu kameru. haha. aij. bet kopumā smieklīgi. Man tagad ir tāds kaut kāds miers saistībā ar Nīderlandes mēnešiem un joprojām gribās karotēm tvert un grābt Slovēniju. Es gribu ceļot. Es gribu tik ļoti kā vēl nekad. Un pats trakākais, ka gribu visu laiku būt ceļošanas procesā, neapstājoties, tikai uz priekšu. Kā es kādreiz nomierināšos?!