Noskatījos filmu red riding hood& mani pārņēma tāda dīvaina atskārsme.
Sakombinējot visu tieksmi pēc drāmas un kaislībām&spilgtām emocijām es pārliecinājos, ka manī ir kaut kas tumšs. Protams, ka tas viss ir filmas un filmu iespaidā, bet tajā pat laikā es vienmēr esmu sapratusi Stokholmas sindromu&bijusi pārliecināta, ka tādā pat situācijā arī es iemīlētos savā nolaupītājā.
Pēc Džilindžera Drakulas un tās skatīšanās laikā caur mani skrēja tirpas iedomājoties vien par tādu vīrieti, kurš varētu pakļaut, kurā būtu kaut kas bīstams. Tā ir kaut kāda dīvaina iekāre, tajā pavisam noteikti ir kaut kas dzīvniecisks.
Laikam atlikušo vakaru pavadīšu domājot par to visu.
Sakombinējot visu tieksmi pēc drāmas un kaislībām&spilgtām emocijām es pārliecinājos, ka manī ir kaut kas tumšs. Protams, ka tas viss ir filmas un filmu iespaidā, bet tajā pat laikā es vienmēr esmu sapratusi Stokholmas sindromu&bijusi pārliecināta, ka tādā pat situācijā arī es iemīlētos savā nolaupītājā.
Pēc Džilindžera Drakulas un tās skatīšanās laikā caur mani skrēja tirpas iedomājoties vien par tādu vīrieti, kurš varētu pakļaut, kurā būtu kaut kas bīstams. Tā ir kaut kāda dīvaina iekāre, tajā pavisam noteikti ir kaut kas dzīvniecisks.
Laikam atlikušo vakaru pavadīšu domājot par to visu.