Mūzika: Paloma Faith
Pēc šodienas lekcijām visas dienas garumā un neizgulēšanās tas ko es daru atnākot mājās ir: turpinu dzert šampanieti no pudeles kakliņa un ēdu trifeles.
Un viss nogurums kā ar roku atņemts: izmantošu savu mīļāko vārdu čillīgs, sakot, ka esmu 100000% atslābinājusies čillīgā atmosfērā pie Bregoviča dziesmām.
Kas notiek Stambulā, paliek Stambulā - cerams, ka tas attiecās arī uz visiem mazajiem kašķīšiem. Esot mājās viss atkal rādās savādākām acīm.
Pietrūks ik rīta alkoholiskie rituāli un saulainais balkoniņš.
Es vēlreiz secinu, ka esmu mazohiste, jo es gūstu baudu no tā, ka nodzenu sevi līdz bezspēkam mācībās un izklaidēs. Man patīk tā noguruma sajūta, tad es jūtos tā, it kā darītu ko lietderīgu ar savu dzīvi.
+Laikam, ka kapitālisma skavas mani nesatrauc tik ļoti, lai es gribētu no tām izrauties. Tas noteikti tādēļ, ka esmu tajās izaugusi un tur veidojusies mana vērtību sistēma.
Patiesībā jau nevajag daudz, to es zinu, bet rakstaini šķīvji un interjers man ir svarīgi - sit kaut nost.
Jābeidz murkšķēt, jāiet dušā un jābrauc uz centru, lai varētu doties uz Franču restorānu.
Dzīve mani tomēr lutina.
Man pašai vislielākais prieks par to, ka vecāki patiešām novērtēja manus nopelnīšanas centienus un personīgais gandarījums: 1) par to, ka neesmu neglābjama biznesa jautājumos, spēju pati nopelnīt un saprast kā lietas norisinās, kaut gan man ir jāpieliek vairāk pūles kā citās jomās; 2) Nopelnīju pati 2/3 no visām izmaksām, kas nāca līdz ar Turcijas braucienu.
Un viss nogurums kā ar roku atņemts: izmantošu savu mīļāko vārdu čillīgs, sakot, ka esmu 100000% atslābinājusies čillīgā atmosfērā pie Bregoviča dziesmām.
Kas notiek Stambulā, paliek Stambulā - cerams, ka tas attiecās arī uz visiem mazajiem kašķīšiem. Esot mājās viss atkal rādās savādākām acīm.
Pietrūks ik rīta alkoholiskie rituāli un saulainais balkoniņš.
Es vēlreiz secinu, ka esmu mazohiste, jo es gūstu baudu no tā, ka nodzenu sevi līdz bezspēkam mācībās un izklaidēs. Man patīk tā noguruma sajūta, tad es jūtos tā, it kā darītu ko lietderīgu ar savu dzīvi.
+Laikam, ka kapitālisma skavas mani nesatrauc tik ļoti, lai es gribētu no tām izrauties. Tas noteikti tādēļ, ka esmu tajās izaugusi un tur veidojusies mana vērtību sistēma.
Patiesībā jau nevajag daudz, to es zinu, bet rakstaini šķīvji un interjers man ir svarīgi - sit kaut nost.
Jābeidz murkšķēt, jāiet dušā un jābrauc uz centru, lai varētu doties uz Franču restorānu.
Dzīve mani tomēr lutina.
Man pašai vislielākais prieks par to, ka vecāki patiešām novērtēja manus nopelnīšanas centienus un personīgais gandarījums: 1) par to, ka neesmu neglābjama biznesa jautājumos, spēju pati nopelnīt un saprast kā lietas norisinās, kaut gan man ir jāpieliek vairāk pūles kā citās jomās; 2) Nopelnīju pati 2/3 no visām izmaksām, kas nāca līdz ar Turcijas braucienu.