.
Posted on 2010.10.28 at 13:44
šodien man ir veiksmīgā diena, neskatoties uz to, ka jau 9:30 biju skolā, kaut gan seminārs kā izrādās sākās tikai 11:30. Rezultātā sarakstīju vēl divas lapas savai nāvējošajai esejai un paspēju pagatavoties semināram. Rezultātā es varēju kaut ko sakarīgu pateikt&es ceru uz to, ka pasniedzēja man salika daudz plusiņus. Vel viens personīgais uzvaras gājiens ir U-torrenta saremontēšana. Viņš nestrādāja jau no pagājušās nedēļas, es škrobījos kamēr man ienāca prāta šī ģeniālā doma kaut ko atrisināt pašai, nevis gaidīt uz citu palīdzību.
Vakar vakara man sākās panika par būšanu vienai. Sēdēju istabiņā un slīku melanholijā, līdz vienā brīdī viss sāka rādīties gaišākās krāsās. Un es atkal izbaudu vientulību un būšanu vienai. Es negribu vairs paļauties ne uz vienu citu, kā vien uz sevi pašu. Gribu arī kļūt par tādu cilvēku, kuru pati cienu&tas viss protams, ka sākas ar darīšanu. Tātad rezumē: man ir jāsāk darīt!
UPD: Sava jaunā pacilātā garstāvokļa ietvaros tikko sazvanīju LATO un sarunāju tikšanos šodien 5os, lai apspriestu savu iespējamo dalību šajā organizācijā. Nedaudz smieklīgi, jo es vienmēr pati ķiķināju par Latvijas Transatlantiskās Organizācijas nozīmi. :P
UPD 2: Beidzot es jūtu kaut kādu uzrāvienu. Sevis un savas pašapziņas stimulēšana nav pietiekama, ir arī jādarbojas&tad ir rezultāts un acīmredzamais neticamais, bet es esmu rezultāta cilvēks, kas man pašai ir liels brīnums. Tikko saņēmu vēstuli no sava studiju darba vadītāja, kas piekrīt arī šogad būt mans kursa darba vadītājs un ir pārliecināts par veiksmīgu sadarbību arī šogad un ak, kā mani tas iepriecināja. Šobrīd esmu vienlīdzīgā eiforijā, kāda atrastos pēc veiksmīgas iepirkšanās vai sarunāta randiņa.Es esmu tāda nūģe. Pabeidzu savu nāvējošo 3000vārdu eseju par LV un RUS attiecībām šoreiz no angļu skolas pieejas&nu varu veiksmīgi lidināties apkārt.
lālālā. :D
Vakar vakara man sākās panika par būšanu vienai. Sēdēju istabiņā un slīku melanholijā, līdz vienā brīdī viss sāka rādīties gaišākās krāsās. Un es atkal izbaudu vientulību un būšanu vienai. Es negribu vairs paļauties ne uz vienu citu, kā vien uz sevi pašu. Gribu arī kļūt par tādu cilvēku, kuru pati cienu&tas viss protams, ka sākas ar darīšanu. Tātad rezumē: man ir jāsāk darīt!
UPD: Sava jaunā pacilātā garstāvokļa ietvaros tikko sazvanīju LATO un sarunāju tikšanos šodien 5os, lai apspriestu savu iespējamo dalību šajā organizācijā. Nedaudz smieklīgi, jo es vienmēr pati ķiķināju par Latvijas Transatlantiskās Organizācijas nozīmi. :P
UPD 2: Beidzot es jūtu kaut kādu uzrāvienu. Sevis un savas pašapziņas stimulēšana nav pietiekama, ir arī jādarbojas&tad ir rezultāts un acīmredzamais neticamais, bet es esmu rezultāta cilvēks, kas man pašai ir liels brīnums. Tikko saņēmu vēstuli no sava studiju darba vadītāja, kas piekrīt arī šogad būt mans kursa darba vadītājs un ir pārliecināts par veiksmīgu sadarbību arī šogad un ak, kā mani tas iepriecināja. Šobrīd esmu vienlīdzīgā eiforijā, kāda atrastos pēc veiksmīgas iepirkšanās vai sarunāta randiņa.Es esmu tāda nūģe. Pabeidzu savu nāvējošo 3000vārdu eseju par LV un RUS attiecībām šoreiz no angļu skolas pieejas&nu varu veiksmīgi lidināties apkārt.
lālālā. :D