.*.
Posted on 2010.10.23 at 01:04
I'm strong on the surface
Not all the way through
I've never been perfect
But neither have you.
***
So if you're asking me I want you to know:
When my time comes
Forget the wrong that I've done
Help me leave behind some
Reasons to be missed
Don't resent me
And when you're feeling empty
Keep me in your memory
And leave out all the rest
***
Forgetting
All the hurt inside
You've learned to hide so well
Pretending
Someone else can come and save me from myself
I can't be who you are
.
Not all the way through
I've never been perfect
But neither have you.
***
So if you're asking me I want you to know:
When my time comes
Forget the wrong that I've done
Help me leave behind some
Reasons to be missed
Don't resent me
And when you're feeling empty
Keep me in your memory
And leave out all the rest
***
Forgetting
All the hurt inside
You've learned to hide so well
Pretending
Someone else can come and save me from myself
I can't be who you are
.
Nezinu vai tas ir salidojuma iespaidos, bet es nesen pamodos no sapņa, kur mana pirmā vidusskolas mīlestība precas un paziņo man par to detalizētā izklāstā . Pirms tam savā sapnī es uzvarēju sacensībās, kas bija kaut kas starp bada spēlēm un triatlonu un manā korporācijā dēļ tā bija svētki.
Es dzīvoju kaut kādā paralēlā realitātē. Aizvakar ieejot pa Ļeņingradas durvīm es ar acīm sastapos ar gara auguma vīrieti ap 50 ar gariem matiem, kas raudzījās man tieši virsū. Vēlāk jau apsēdusies es ievēroju, ka viņš atkal skatās uz mani. Vakardien braucot ar 5.tramvaju gar rock n riga es sapratu, ka tas ir šīs vietas bārmenis. Vēlāk tajā pašā vakarā atbraucot mājās uz Jelgavu es atkal sastapos ar šo pašu vīrieti, tikai šoreiz no Maijas Tabakas gleznas, kuru mani vecāki nesen iegādājās. Es esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka vīrietis gleznā ir tas pats cilvēks, kuru redzēju. Tās pašas acis un skatiens.
Toms man turpina visu pārmest. Es saprotu viņu, bet es nezinu kā lai izskaidroju sevi. Kā viņš var domāt, ka es nekad viņu neesmu mīlējusi un, ka man tas viss ir nācis viegli. Vienīgais kas to padarīja kaut nedaudz vieglāku bija mana vēlme visu nogriezt, lai saīsinātu sāpes mums abiem, bet laikam, ka tā nebija pareizā doma.
Es dzīvoju kaut kādā paralēlā realitātē. Aizvakar ieejot pa Ļeņingradas durvīm es ar acīm sastapos ar gara auguma vīrieti ap 50 ar gariem matiem, kas raudzījās man tieši virsū. Vēlāk jau apsēdusies es ievēroju, ka viņš atkal skatās uz mani. Vakardien braucot ar 5.tramvaju gar rock n riga es sapratu, ka tas ir šīs vietas bārmenis. Vēlāk tajā pašā vakarā atbraucot mājās uz Jelgavu es atkal sastapos ar šo pašu vīrieti, tikai šoreiz no Maijas Tabakas gleznas, kuru mani vecāki nesen iegādājās. Es esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka vīrietis gleznā ir tas pats cilvēks, kuru redzēju. Tās pašas acis un skatiens.
Toms man turpina visu pārmest. Es saprotu viņu, bet es nezinu kā lai izskaidroju sevi. Kā viņš var domāt, ka es nekad viņu neesmu mīlējusi un, ka man tas viss ir nācis viegli. Vienīgais kas to padarīja kaut nedaudz vieglāku bija mana vēlme visu nogriezt, lai saīsinātu sāpes mums abiem, bet laikam, ka tā nebija pareizā doma.