several miles from the sun.
Posted on 2010.05.23 at 16:46
Mans darbs ir pārvērties par dievīgu čillīgu atpūtu. Atnācu no rīta, jaunā darbabiedrene bija visu prefekti sakārtojusi un iztīrījusi - pilnīgs pretstats iepriekšējai. Tagad visu dienu pārvietojos uzmanīgi, lai neizjauktu jauno kārtību un tīrību. Kamēr nebija klientu, sēdēju saulītē, sauļoju seju un kājas, dzēru svaigi spiestu apelsīnu sulu, kapučino un lasīju jauno Santu. Visu dienu iegriezās tikai pāris cilvēki. Mums pieslēdza bezvadu i-netu, tākā varu šeit sēdēt un rakstīt savu studiju darbu - šodien uzrakstīju divas lappuses. Apkopēja mani nosauca par princesīti. Priekšniece šodien apvaicājās, vai man nevajag avansu par nostrādātajām dienām. Smieklīgi apzināties, ka man par visu šo vēl arī maksā. Es nezinu kāpēc, bet nauda man tāpat šajā darbā nav svarīgākā. Es strādāju drīzāk strādāšanas pēc un tādēļ, ka nupat varu arī darbu izbaudīt. Jāatzīst, ka sacensību laikā bija gan skriešana pamatīga, toties tagad ir kā saldais ēdiens.
Gaidu savu mīļo murkšķi. Viņš šobrīd ir ceļā. Nezinu. Man ir tik jocīgi gulēt naktīs, ja viņš nav blakus. Tāpēc priecājos par to, ka tādas ir reti. Tagad beidzot aizdomājos par to, ka mēnesi viņu nesatikšu, kad būšu ASV. Dīvaini...
neesmu pieradusi pie tā, ka man rūp vēl kāds bez manis. protams, ka draugi un ģimene neskaitās.