Manuskripti.

Patiesībā vienīgais cilvēks ārpus ģimenes un darba, kuru pēdejo d laikā esmu satikusi ir Toms&to pašu tikai tādēļ, ka bez maz vai dzīvojam kopā pēdējās nedēļas laikā. 

Savu garstāvokli kārtējo reizi norakstu uz hormonu svārstībām, nezinu cik ilgi tā turpināšu, bet tas nav gluži normāli 3x apraudāties braucot sabiedriskajā uz darbu:

1) Jo jūtos mīlēta un nezinu vai esmu to pelnījusi <--- jā, patiešām skumji vai ne;

2) Jo ir 4.maijs un LV atguva neatkarību un tas ir tik labi, ka jāraud <-- jā, arī interesanti.

3) Lasot žurnālā IR interviju slash rakstu ar Ziedoni&Kauperu par mazajām talkām <--- jā, visas trīs apraudašanās reizes bija no labām lietām.

Labi, ka vismaz savaldījos un nesāku pinkšķēt, kad ieraudzīju to patversmes dzīvnieku plakātu.

un vēl viens jā - es lasu žurnālu IR, jo mana ome izteica savas bažas par to, ka es nesekoju līdz jaunākajiem notikumiem LV un pasaulē, tādēļ iešķieba man pāris nummurus.

Līgu Riekstiņu arī gribās satikt, bet es vismaz zinu kā viņai klājās Latgalē ar aitām.

Skaisti, būtu labāk teicis kā ir, ka viņš mani sit. :P Ohh nooooou...!!!!

P.S. Šodien aizbraucu uz darbu&ejot iekšā pa kortu vārtiņiem saņēmu zvanu no priekšnieces, ka ir pārak auksts un līst lietus, ka varu nebraukt, jo spēlētāju tāpat jau nebūs. Jauki -> vismaz paēdu/padzēru kafiju/izlasīju avīzi un varēju braukt atpakaļ uz mājām.