Manuskripti.

Vakar bija patiešām burvīga sieviešu diena. Izkāpjot no mikriņa Rīgas autoostā mani sagaidīja 5 sarkanas rozes un Šicū mantiņa, kuru nosaucu par Sebastjānu. Spīdēja saulīte, koorporācijas paredzētā pasākuma dēļ biju uzpucējusies melnā apspīlētā kleitā un lokainiem matiem. Jau braucot uz skolu uzzināju par mūsu puišu gatavoto pārsteigumu, nez kāpēc domāju, ka saņemsim katra pa kādai mazai tulpītei, taču izrādās, ka grupas puiši dāvina pa grezno - garu/sarkanu krāšņu rozi katrai meitenei. Ienākot Augstskolā divi pašpārvaldes puiši baroka laika tērpos meitenes cienāja ar šokolādītēm. Fonā skanēja klasiskā mūzika. Izrādās, ka vairākas meitenes nebija ieradušās, tādēļ puiši uzdāvināja man 4 rozes, lai sanāktu nepāra skaitlis klāt jau manām 5 esošajām. Braucu uz kojām ar 9 sarkanām, skaistām rozēm un smaidīju kā saulīte.
Vakarā devos uz iesvētīšanu, kas izrādījās nopietna un svinīga ceremonija. Ieguvu savu cirķeli un arī šeit mani apsveica ar dzelteno rozīti. Paspiedu roku visām imērietēm, tālāk sekoja literārais vakars, kurā stāstīja par to kā veidot skaistu copi un lokas. Tiesa gan man nācās ātrāk aizšmaukt prom no lekcijas par krēma brulē gatavošanu, sejas masāžu un palaidu garām arī kārīgās uzkodas a.k.a. maizītes ar olīvēm. Skrēju lejā, kur mani jau gaidīja, lai aizvestu uz Čilli picu un pabarotu beidzot visas dienas laikā, taču te es atkal sevi pārvērtēju un jau no pusglāzes saldējuma kokteiļa, ar kuru iesāku, jutos pārēdusies. Braucām uz kojām, skatījāmies soul plane, dzērām Mītavas aliņus un čillojām trijatā ar miss Džūliju.

Season 3, episode 13 -> so much for the diplomacy, let the international games begin!

Es baidos no saplūšanas, man vajag nemitīgas trīsas un neslāpējošu vēlmi - labākais šobrīd ir tas, ka šķiet to iespējams panākt.

“As long as you know men are like children, you know everything!".
Pokemon indigo forever!

Citēju Jūliju: I would dance and be merry, life would be a ding-a-derry, if I only had a brain....