Manuskripti.

Laiks man plūst garām, kamēr es guļu zvaigznītē līdz divpadsmitiem pēcpusdienā. Dārzā izauguši lieli cukīnī. Mēs ar Matīsu spēlējam badmintonu skaisti apģērbušies kā tādi buržuji. Es sev uzdauzīju zilu aci ar raketi. Jumta meistars Vlads visu laiku smaida, stāsta anekdotes un man ejot garām met no jumta malas bārbeles. Viņa palīgs Andris visu laiku burkšķ, smīkņā un lamājās. Krāsns mūrētājs Juris ir kluss un sarkst kā jauna meitene. Smēķē viņi visi kā skursteņi un cigaretes ir lētās. Es gan nē - tīros nost no iekšas un āras. Jūtu to kā apkārt man briest daba, novēlojušies pumpuri plaukst man vēderā. Prasības pēc sajūtas nav mazinājušās. Sapņos uzplaiksnī pēdējās atmiņas, bet tie beigsies. Akas ūdens visu aizskalo prom. Lasu liepas ziedus un pieliekot ausi pie stumbra dzirdu kā kokā san bites un kamenes. Naktīs sēžu uz balkona, klausos jūras šalkoņā, sadedzu ploškas pa perimetru un buros skatoties zvaigznēs. Istabā pret lampu sitās milzīgs naktstauriņš, radot skaņas kā sikspārnis, līdz nākamajā rītā atrodu to uz zemes beigtu.