Manuskripti.

Beidzot man ir normāls karstā ūdens spiediens. Laižu vannu, iepirku Martini asti (Rimi viņi tgd ir par 4Ls lielā pudele), iešu vannā un dzeršu šampanieti.
Protams, ka arī man pašai brīžiem ir šaubas par A, nevis par viņu pašu, bet par mūsu piemērotību utt., BET bet, kad no rītiem viņš lēnām velk kreklu man liekas, ka es no laimes varētu izkust. Tad, kad viņš mani bužina un mīļo un rūpējas par to, lai es nedarītu muļķības. Jautājums par to, ka viņš ir jaunāks/nenobriedušāks par mani ir pilnīgi nevietā. °Viņš ir milijons reizes racionālāks par mani un daudz vairāk domā ar galvu +laikam jau tikai tie, kas mani kārtīgi nepazīst varētu nodomāt, ka esmu nobriedusi un pieaugusi. Protams, ka es uz to eju un iespējams, ka ja pati sevi nembremzētu, tad sen tāda varētu arī kļūt, bet es negribu. Visu mūžu vēl varēšu būt pieaugusi un nopietna un darīt lietas tādēļ, ka tas ir vajadzīgs, nevis kā tagad - tāpēc, ka es to tā jūtu un gribu pat tad, kad tas šķiet pilnīgi bezjēdzīgi.
+Katru reizi, kad viņš mani noskūpsta un pievelk klāt man caur ķermeni izskrien trīsas. Viņš manās acīs ir visskaistākais uz pasaules.


Paņem manu nogurumu
es pie tevis gribu
man vienalga kā to sauc
var arī par mīlestību.