November 26th, 2009


Posted on 2009.11.26 at 03:05
opera un Macdonalds, lai viss paliktu līdzsvarā.

es nevaru nevaru nevaru aizmigt.
Bučoju savu alerģisko kaķi, jo neviens cits jau mani nebučo!\

Tangled.

Posted on 2009.11.26 at 18:05
Protams, ka es varu censties, un iespējams, ka tas man arī būtu jādara, bet esmu jau bijusi šādā situācijā un pagātni atkārtot nevēlos.
Piekrītu Jūlijai par to, ka būs žēl, ja tā izrādīsies tā īstā un būšu pati to aizsviedusi projām savu šaubu par viņa šaubām dēļ.
Tomēr nē, es esmu pietiekami pašpietiekama, lai man nevajadzētu skriet pakaļ vīrietim, kurš kaut kādu savu iemeslu dēļ nespēj skaļi paust savas emocijas.
Lai viņš tiek pats ar sevi galā. Es netaisos būt nogaidītājas pozīcijā un visas savas domas veltīt viņam un ziedot savu laiku, lai mēģinātu saprast to, ko viņš domā. Dieva dēļ, ja viņš patiešām gribētu, tad pats man skaidri un gaiši pateiktu ko domā, nevis vilktu visu garumā. Pieļauju, ka pazaudēt žēl, bet uzņemties saistības arī negribās.
Katrā gadījumā es esmu viena, man vēl 2 nedēļas būs tukšs dzīvoklis un mašīna, tikai jāatrod kompanjons un jāsāk baudīt dzīvi.
Uz Fabriciō sms es neatbildu vai atbildu atturīgi. Viņš jau nu gan nebūs mans glābējs, kaut vai principa pēc. Esmu tikusi pāri šim skaistajam savas dzīves posmam, un iespējams, ka tā arī bija A galvenā misija manā dzīvē. Galu galā līdz galam apmierināt visas manas vēlmes viņam tāpat neizdotos. Kaut vai, piemēram, nezinu kā viņš tiktu galā ar situāciju, kurā man sareibtu galva no tā cik ļoti gribās redzēt pasauli, ar tām situācijām, kurās es sajustos kā niecīga tās daļa un saprastu, ka neko nesaprotu no dzīves - viņš paliktu mājās un ielīstu savā čaulā kamēr es vai nu smaktu vai nu pamestu viņu vienu, lai remdētu ceļa sajūtu asinīs.


Man bija labi, bet tas arī ir viss.

Previous Day  Next Day