ehh. es lieku pārāk lielu mīksto uz mācībām. Nākamnedēļ vecāki dodās prom. Visu vakarnakti pavadīju bučojoties.
Visa mana ģimene ir slima izņemot mani, tāpēc es par viņiem rūpējos. (: iekūru kamīnu, uzvārīju frikadēļu zupu, sadedzu svecītes un vīraku, sapirku kalnus ar mandarīniem un uzliku džezu, lai viņiem slimojot labāka noskaņa.
Visa mana ģimene ir slima izņemot mani, tāpēc es par viņiem rūpējos. (: iekūru kamīnu, uzvārīju frikadēļu zupu, sadedzu svecītes un vīraku, sapirku kalnus ar mandarīniem un uzliku džezu, lai viņiem slimojot labāka noskaņa.
Mūzika: Goldfrapp - lovely head.
Tās ir muļķības, ka es izsīkstu, jo pietiek ar emocionālu implusu, lai es atkal nonāktu dzīves pārdomu fāzē (nezinu gan vai tā ir tā labākā vieta kur atrasties, bet tas padara dzīvi interesantāku). Pievelkot kādu es to bieži vien vai nu atgrūžu vai iznīcinu. Tā jau man šķita, ka radīšu pavieglu iespaidu, bet patiesībā ir tik sūdīgi, ja tavs iekšējais veidols nesakrīt ar ārējo. Man ir tik tik tik grūti ļauties kādam līdz galam. Tas ir neiespējami. Vienīgo reizi, kad to atļāvos es apdedzinājos un tagad jūtām virsū stāv prāta uzliktās bremzes.
Atceros kāda es biju pagājušajā gadā, kad aptuveni ap šo pašu laiku ieguvu mēnesi brīvības. Tā vietā, lai to ļaunprātīgi izmantotu es kļuvu tik mietpilsoniska kāda neesmu visa gada laikā. Ja nav aizliegumu, tad pazūd vēlme par kaut ko cīnīties, kaut ko pārkāpt. Jūtu, ka šogad būs līdzīgi. Sāpīgo vietu esmu jau aizlāpījusi. Līga neapzinoties pati to nedaudz paplēsa, bet tas tikai apstiprinājas manas domas par to, ka lietas ir mainījušās. Par to es runāju apzināti, jo esmu bijusi līdzīgās situācijās jau simtiem reižu agrāk un šķietamais realitātē nepavisam nebija tas ko biju iztēlojusies. Tāpat arī šobrīd, nezinu un negribu paredzēt to kas notiks tiešā klātbūtnē, bet diezgan veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā es šo tiešās klātbūtnes iespējamību varu pēc saviem ieskatiem samazināt līdz faktiski neiespējamam līmenim.
It starts in my belly
Then up to my heart
Into my mouth I can�t keep it shut
Do you recognize the smell
Is that how you tell
Us apart
?
Atceros kāda es biju pagājušajā gadā, kad aptuveni ap šo pašu laiku ieguvu mēnesi brīvības. Tā vietā, lai to ļaunprātīgi izmantotu es kļuvu tik mietpilsoniska kāda neesmu visa gada laikā. Ja nav aizliegumu, tad pazūd vēlme par kaut ko cīnīties, kaut ko pārkāpt. Jūtu, ka šogad būs līdzīgi. Sāpīgo vietu esmu jau aizlāpījusi. Līga neapzinoties pati to nedaudz paplēsa, bet tas tikai apstiprinājas manas domas par to, ka lietas ir mainījušās. Par to es runāju apzināti, jo esmu bijusi līdzīgās situācijās jau simtiem reižu agrāk un šķietamais realitātē nepavisam nebija tas ko biju iztēlojusies. Tāpat arī šobrīd, nezinu un negribu paredzēt to kas notiks tiešā klātbūtnē, bet diezgan veiksmīgu apstākļu sakritības rezultātā es šo tiešās klātbūtnes iespējamību varu pēc saviem ieskatiem samazināt līdz faktiski neiespējamam līmenim.
It starts in my belly
Then up to my heart
Into my mouth I can�t keep it shut
Do you recognize the smell
Is that how you tell
Us apart
?
I'm a strong woman
But sometimes I'm weak for you
.
But sometimes I'm weak for you
.