rītdienas fascinējošais horoskops: Interesēs labs ēdiens, dzēriens un gulējiens. Un ne jau vientulībā! <--- nu nekas jauns ar šo teikumu pateikts netika.
Mēģināju V izklāstīt savu spēles teoriju pa vidu Ances jūtu izklāstam, bet pieļauju, ka viņš to tā neuztvēra, tikai izmeta kaut ko par manām kārtējām manipulācijām. Tās nav nekādas manipulācijas, es cenšos izprast savstarpējās cilvēku pievilkšanās principus radot teoriju.
Ieskicēšu nelielu uzmetumu: Pēc manas teorijas pastāv divas pozīcijas simpātiju, iemīlēšanās (saucam to kā gribam) procesā. 1) tas kurš iemīlās 2) tas, kurš ļauj, lai viņā iemīlās, lieliski to apzinādamies. Sauksim pirmo par aģentu X un otro par aģentu Y (gluži kā politikas teorijā par valsts varu). Pēc manām domām aģenta X un Y pozīcijas ir iespējams mainīt. Es nerunāju par ideālo variantu, kad abi spelētāji ir aģenti X, kas neglābjami ir viens otrā iemīlējušies vai, kad abi spēlētāji ir aģenti Y, kas ir nolēmuši dibināt attiecības balstoties uz pilnīgi racionāliem vai lietišķiem mērķiem. Es runāju par situāciju, kurā tu saproti to, ka esi neglābjami iemīlējies un vēlies kaut ko darīt lietas labā, jo nejūti atdevi no otra cilvēka. Ja šis otrs cilvēks (aģents Y) ir tāds, kādu es to iedomājos, un, ja viņu aizrauj tas, ka kāds viņā ir iemīlējies, tad viņu ietekmēt patiesībā ir ļoti viegli. Aģentam X ir jāpārslimo šī pāris dienu ilgā pirmā iemīlēšanās eiforija un jāuzvedās tā it kā viņam aģents Y vairs pat mazlietiņ neinteresētu. Aģenta Y pašlepnums šajā brīdī būs neizpratnē: Kā, tikko viņš bija manī neglābjami iemīlējies (un to izrādījis) un tagad pēkšņi vairs nekā.
Šeit arī man ir jāturpina sīkāka teorijas izstrāde, lai varētu jums izklāstīt to, kas notiks tālāk.
Vēlos atrast piemērotu mērķi un izspēlēt šo teoriju arī dzīvajā.
Mēģināju V izklāstīt savu spēles teoriju pa vidu Ances jūtu izklāstam, bet pieļauju, ka viņš to tā neuztvēra, tikai izmeta kaut ko par manām kārtējām manipulācijām. Tās nav nekādas manipulācijas, es cenšos izprast savstarpējās cilvēku pievilkšanās principus radot teoriju.
Ieskicēšu nelielu uzmetumu: Pēc manas teorijas pastāv divas pozīcijas simpātiju, iemīlēšanās (saucam to kā gribam) procesā. 1) tas kurš iemīlās 2) tas, kurš ļauj, lai viņā iemīlās, lieliski to apzinādamies. Sauksim pirmo par aģentu X un otro par aģentu Y (gluži kā politikas teorijā par valsts varu). Pēc manām domām aģenta X un Y pozīcijas ir iespējams mainīt. Es nerunāju par ideālo variantu, kad abi spelētāji ir aģenti X, kas neglābjami ir viens otrā iemīlējušies vai, kad abi spēlētāji ir aģenti Y, kas ir nolēmuši dibināt attiecības balstoties uz pilnīgi racionāliem vai lietišķiem mērķiem. Es runāju par situāciju, kurā tu saproti to, ka esi neglābjami iemīlējies un vēlies kaut ko darīt lietas labā, jo nejūti atdevi no otra cilvēka. Ja šis otrs cilvēks (aģents Y) ir tāds, kādu es to iedomājos, un, ja viņu aizrauj tas, ka kāds viņā ir iemīlējies, tad viņu ietekmēt patiesībā ir ļoti viegli. Aģentam X ir jāpārslimo šī pāris dienu ilgā pirmā iemīlēšanās eiforija un jāuzvedās tā it kā viņam aģents Y vairs pat mazlietiņ neinteresētu. Aģenta Y pašlepnums šajā brīdī būs neizpratnē: Kā, tikko viņš bija manī neglābjami iemīlējies (un to izrādījis) un tagad pēkšņi vairs nekā.
Šeit arī man ir jāturpina sīkāka teorijas izstrāde, lai varētu jums izklāstīt to, kas notiks tālāk.
Vēlos atrast piemērotu mērķi un izspēlēt šo teoriju arī dzīvajā.