not sure I understand.
Posted on 2009.07.20 at 00:44
Ap baltiem jasmīniem lidinās balti tauriņi. Viņi tik ilgi cietās, līdz atsprāga vaļā vienlaicīgi, lai ieplūstu pa manas istabas atvērto logu uzjundot ilgas. Caur zaļām lapām spīd zaļa gaisma zaļās acīs.
***
Viņš pasmaržo katru rozi un ar pirkstu galiem maigi pieskarās ziedlapiņām. Kā cilvēks var tā smaržot puķi? Tā it kā pirmo reiz ieraudzītu ziedu, tā it kā nebūtu nekā skaistāka un tīrāka uz pasaules. (Un varbūt nav arī.) "Tu pasmaržoji šo te? Pieraksti!" Viņš izvelk kladi un lēnām, nemākulīgi velk burtus. Tie drīzāk izskatās pēc zīmējumiem. Kur sākas novirzes no normas? Kas ir norma? Svarīgāk ir prast pareizi izteikties, asi un trāpīgi atbildēt, darīt to ko prasa nevis pieskarties ziedam.
***
Sieviete ar skumjām acīm klaiņo no rozes uz rozi kā apmaldījusies. Pavirši paskatās uz vienu/otru. Sarkanām lūpām, spilgti zilā halātā.
***
Rožu pārdevējas oranžie mati harmoniski sakārtoti ar lokveida uzacīm. Dainis Jāgeris staigā un uzlasa nobirušās ziedlapiņas, sauja pilna dažādām krāsām.
***
Vīrietis ar kuplām, sirmām ūsām staigā lielām acīm iegrimis sevī un skatās uz visu citu, tikai ne uz rozēm. Skatās cauri visam.
***
Leonardo Da Vinči ir skaistas, bet nesmaržo ne uz pusi tā kā Auguste Luīze. Mēs viņu nopirkām.
***
Meitenīte tiek nostādīta blakus rozēm un fotogrāfēta. Viņa pieliec galvu, smaida un saliec vienu kāju. Viņu tas viss garlaiko.
***
Es negribu sāpināt. Man vienkārši nav miera. Es negribu mieru. Es gribu ceļu. Man neder tās pašas vērtības. Ne tagad. Ļaujiet man pašai nonākt pie secinājuma, ka viss ir mākslīgs, ka svarīgas ir pamatvērtības. Citādi es nesapratīšu. Citādi es atteikšos saprast kaut vai spīta pēc. Jūs tā man neliksiet saprast, jūs tā varat mani tikai salauzt. Salauzt, ielikt rāmjos un diktēt. Atņemiet man visu, tikai nelieciet rāmjos.
***
Viņš pasmaržo katru rozi un ar pirkstu galiem maigi pieskarās ziedlapiņām. Kā cilvēks var tā smaržot puķi? Tā it kā pirmo reiz ieraudzītu ziedu, tā it kā nebūtu nekā skaistāka un tīrāka uz pasaules. (Un varbūt nav arī.) "Tu pasmaržoji šo te? Pieraksti!" Viņš izvelk kladi un lēnām, nemākulīgi velk burtus. Tie drīzāk izskatās pēc zīmējumiem. Kur sākas novirzes no normas? Kas ir norma? Svarīgāk ir prast pareizi izteikties, asi un trāpīgi atbildēt, darīt to ko prasa nevis pieskarties ziedam.
***
Sieviete ar skumjām acīm klaiņo no rozes uz rozi kā apmaldījusies. Pavirši paskatās uz vienu/otru. Sarkanām lūpām, spilgti zilā halātā.
***
Rožu pārdevējas oranžie mati harmoniski sakārtoti ar lokveida uzacīm. Dainis Jāgeris staigā un uzlasa nobirušās ziedlapiņas, sauja pilna dažādām krāsām.
***
Vīrietis ar kuplām, sirmām ūsām staigā lielām acīm iegrimis sevī un skatās uz visu citu, tikai ne uz rozēm. Skatās cauri visam.
***
Leonardo Da Vinči ir skaistas, bet nesmaržo ne uz pusi tā kā Auguste Luīze. Mēs viņu nopirkām.
***
Meitenīte tiek nostādīta blakus rozēm un fotogrāfēta. Viņa pieliec galvu, smaida un saliec vienu kāju. Viņu tas viss garlaiko.
***
Es negribu sāpināt. Man vienkārši nav miera. Es negribu mieru. Es gribu ceļu. Man neder tās pašas vērtības. Ne tagad. Ļaujiet man pašai nonākt pie secinājuma, ka viss ir mākslīgs, ka svarīgas ir pamatvērtības. Citādi es nesapratīšu. Citādi es atteikšos saprast kaut vai spīta pēc. Jūs tā man neliksiet saprast, jūs tā varat mani tikai salauzt. Salauzt, ielikt rāmjos un diktēt. Atņemiet man visu, tikai nelieciet rāmjos.