Manuskripti.

Nesaprotu, dzīvoju kaut kādā paralēlās realitātes sajūtā. Vakar vakarā izskanēja piedāvājums braukt uz LT, kas man likās gana aizraujoši nemaz neņemot vērā faktu, ka Band shares everything, kas vispār ir viena no smieklīgākajām lietām ko esmu dzirdējusi. Uzreiz prātā ienāca Līģa stāstītais par apļa meiteni vienā pazīstamā grupā un ak jā, arī par apļa meiteni cehā.

Slepenā ballīte pārvērtās par mūsu slepeno ballīti pie skanoša magnetafona, kurš pilī bija vai nu tīši vai netīši atstāts.

 

 

Par V - es jau zināju to, ka joprojām ir tāpati sajūta.

Par E.J. - lai arī viņš mani vakar vienā brīdī nokaitināja, es nevaru neko viņam pārmest, jo visi sūdi ir manī, nevis viņā.

Par A - haha, pamodināju.

Par Fabriciō - svārstos starp ment to be un to, ka viņš ir pilnīgs kretīns.

 

damn kā man sagribējās braukt vasarā uz ASV.
Bet tikai ne vienai.