Manuskripti.

draugiem.lv horoskopi saka, ka rīt man būs apšaubāma loģika. cik negaidīti. :P
Vai man tiešām nav par ko rakstīt, ka es citēju ko tādu?
Vannā nedaudz atlaidās savilktie muskuļi un atmiekšķējās gan smadzenes gan pirkstu galiņi.

aizmirsu pieminēt ko ļoti svarīgu - man aug gudrības zobs!
:D

You call me on the phone
I act like nothings going on
We're drivng in my car
I pretend that you don't turn me on

I'm not in love
It's just a faze that i'm going through
I'm always looking for something new
Don't go running away.

____________________________________

"Mēs vienkārši nespējam normāli atrasties vienā telpā, vai ne?"

"Un kā tu esi iedomājies, tādā garā turpināt visu atlikušo mūžu?"

"Nezinu..."

 

Labāk nedarīt neko, nekā ļauties liriskajiem vājuma brīžiem.

Vai tu jūti vasaru lēnām ieplūstot vēnās reizē ar ilgām pēc saulrietiem un saullēktiem?

Jo es jūtu.

______________

Let's get these teen <3 beating FASTER!!!

Manas domas ir lēnākas nekā ainava, kas nomainās aiz mikroautobusa loga. Es mēģinu ar tām manipulēt. Tīt uz priekšu un atpakaļ, tādējādi tās bremzējot. Cik sevi atceros, tā atceros arī paniku, jūtos laika ritējumu. Tagad meklēju veidus, kā to kontrolēt, meklēju atbildes. Katru reizi, kad jūtu domas pārāk ātri un nesakarīgi pināmies, es mēģinu tās sakārtot un uzprakstīt uz papīra. Papīra lapa un rakstāmrīks ir mans personīgais psihologs, grāmatas - iedvesmas avots un vieta, kur atrast atbildes.

    Visa māksla, manuprāt, ir atbilžu meklēšana. Gleznotājs tās atrod ar krāsu palīdzību, rakstnieks ietērpj savus jautājumus vārdos. Tāpat kā gleznotāja gleznas neatkārtojas, arī rakstniekiem katram ir savs rokraksts, veids, kā tie uztver pasauli sev apkārt.

Latviešu literatūra man vienmēr ir šķitusi pārlieku depresīva. Vienmēr licies, ka latvietis nemeklē, bet klusi cieš, nesdams savu nastu. Varbūt šī mana doma ir pašas iekšējā nemiera cēlonis? Es spītīgi atsakos samierināties un rokos dziļāk apziņā un zemapziņā. Kad mana dvēsele ir izsalkusi, tad es lasu Ziedoni. Es nebaidos viņu saukt par visu laiku labāko latviešu dzejnieku, kurš raksta par mīlestību. Viņa dzeja man ir vistuvākā sirdij un viņa atklātais dvēseles smalkums rada manī apbrīnu. Ziedonis meklē atbildes rakstot dzeju, bet es tās atrodu, lasot to. Iespējams, ka tas ir talantīgo rakstnieku lāsts - viņi rada atbildes citiem, bet ne sev. Ja rakstniekam viss jau būtu skaidrs, ja gleznotājam nebūtu ko meklēt, tad nebūtu arī vielas jaunu darbu radīšanai.

Māksliniekam ir nepārtraukti jādeg, sevī meklējot atbildes, tikai tad viņa daiļrade neapstājas, tikai tad viņš ir izcils.

Tēma par mūžīgiem meklējumiem, manuprāt, lieliski atklājas fragmentā: " Pirms nesadegu es, jūs mani nepazināt/Un viss, kas tiek pirms sadegšanas svērts - /Cik dīvaini, nav savu pelnu vērts!"

           Slavenais krievu rakstnieks Mihails Bulgakovs ir teicis: "Manuskripti nedeg!" Pareizi jau ir, paši manuskripti nedeg, deg rakstnieki, meklējot atbildes un mūžīgiem, neatbildamiem jautājumiem.