Manuskripti.

Es esmu drausmīga meitene. Tas ko pirms tam pārmetu pati, tagad ir tas, kas man ir vajadzīgs. Man nāk vēmiens no visas tās salkanās pārīšpadarīšanas. Kad viņš mēģina man iedot roku, tad es izliekos, ka kaut ko meklēju somiņā. Tad, kad viņš ieliek dienasgrāmatas ierakstu par to kā viņam patika ar mani pavadītā diena, man gribas iet un nogalināt kādu mazu kaķēnu, lai kompensētu šķebinošo salkanumu, kas kāpj augšā pa rīkli.
Varbūt gluži vienkārši tas nav īstais džeks priekš manis, tikai protams, ka es to sapratu tikai tad, kad viņš jau bija saķēries.
ģeniāli! You did it again.

būuuu. nenoliedzami, ka es savā ģimenē protu vislabāk tīrīt zivis, bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka man viņas vienmēr ir arī jātīra!
1408 kā šausmene bija štruntīga, iekliedzāmies tikai vienā vietā&tajā pašā spiedzieni mijās ar smiekliem. :P
es šovakar pucēšos un iziešu ārpus mājas (pie Ances). Dīvainākais ir tas, ka ar visu manu snobiski/feministiski/frigido attieksmi man šobrīd gribās ar viņu bučoties. :D