Manuskripti.

Man ir tāds besis rakstīt to visu un atkal atcerēties, bet es mēģināšu veikt dažas atzīmes priekš sevis, lai vēlāk atcerētos.

Akls, liela auguma vīrs ar baltu spieķi, kurš man pasakoties par palīdzību gatavs palīdzēt manu ģimeni un draugus pārtransportēt uz Dāniju ja nu gadījumā Latvijas valsts sabrūk pa visam un mūsu saruna beidzas ar to, ka viņš Rīgas stacijas vidū svētī mani skaitot pašizdomātu lūgšanu, jo izrādās viņš ir aŗi mācījies par mācītāju.

Tad vēl Rīgas satiksme, kura mani vnk nogalinās, dabūju samaksāt 2Ls par braukšanu par zaķi, iekāpu nepareizajā tramvajā, jo nemāku tos atšķirt no trolejbusiem, pārsalu līdz nāvei velkoties uz Dailes teātri, kur bija izrāde ar Madariņas piedalīšanos par jauniešiem, kuras laikā manas emocijas variēja no asarām līdz smiekliem. No paša rīta es nevarēju saņemties aiziet ar kājām līdz stacijai, jo iepriekšējā naktī biju gulējusi tikai 4h, jo nācās vest savus piedzērušos vecākus mājās no tēta darba balles, līdz ar to es līdz stacijai braucu ar taksi. Vilcienā es gulēju viņam klēpī, tad uz pleca un beigās viņš gulēja ieritinājies man azotē. Braucot prom no Rīgas saule bija liela, apaļa, orandža un rietoša. Skats bija sirreāls. Ch brauca ātri, bet pārliecinoši, man sāpēja galva no bezmiega un dīvainajiem dienas pagriezieniem. Jelgavā mēs izmēģinājām NLP uz Ieviņu un apzināti vai neapzināti nostrādāja, tāpēc mēs sēdējām kafejnīcā un es dzēru saldējuma kokteili. Mans dīvainais īgnums laikam bija diezgan neciešams. Galu galā, mani personīgi aizskāra fakts, ka Līģis tic vampīriem un rūķīšiem. Tad es sapratu, ka laikam jāiet mājās un  jābeidz bojāt garstāvoklis arī citiem. Šodien gulēju līdz 1iem, kas nemaz nav tik daudz. Vecāki aizbrauca slēpot. Es uzvilku papēžus, izmazgāju matus, jauno veļu un sēdēju uz balkona smēķējot cigareti no kuras man apreiba galva. Eclipse ir pieveikta, tagad priekšā Breaking Dawn. Klausījos Abbu un tad pārgāju uz Tunng, kas nepavisam neveicina normālumu manā apziņā.