Manuskripti.

AKA arī nedeva vielu pozitīvām pārdomām. Aiš, nu būtu rakstījuši par kaut ko jaukāku, ne tik reālu. Nezinu, ceru, ka man nepiemīt kaut kāds Kristīnes sindroms. Negribas pat vairs komentēt savas izjūtas, ja reiz tās tik ātri mainās. Pašlaik ir sliktās, jo neviens man neatnes apelsīnus un kinder Maxi šokolādīti. Tas neviens ir domāts kāds konkrēts, jo Līģis jau man šodien atnesa Kinder olu. (:
Blāblā. Nav ne gala ne malas.
Labāk būt vienai nekā samierināties ar kaut ko, kas nav tā vērts, jau kuro reizi nonāku pie šīs atziņas. Uz augstāku stāvu, jāmērķē uz augstāku stāvu.