Manuskripti.

Klab, klab taustiņi zem manu pirkstu svara, kad no ātrā aizbrauciena uz jūru apsveikt brāli, esmu atgriezusies beidzot mājās.
Ko dod tās manas īsziņas, kad liekas, ka runāju ar aukstu akmeni. Ja satiktos dzīvē, lai parunātu, tad nekas arī nebūtu izrunāts.
Tās ir manas epopejas beigas. Laiks virzīties uz augšu.
Krasu pagriezienu dzīvei.
Turp-atpakaļ ceļš uz Rimi mani iedzina stresā.
Kamēr tu kliedzi(jo savādāk nemāki konfliktus risināt), tikmēr es locīju divus putnus no balta papīra. Vienu lielu un otru mazu. Tagad viņi izlocīti karājas pie lampas.
Brīžiem jūtu ledainu elpu sev uz kakla. Nodrebu alkainās trīsās. Mūžības maska man jau ir sapnī noņemta, lai izgatavotu simtiem kopiju.
Tā sanāca skaistāka nekā dzīvē. Es sanācu skaistāka nekā dzīvē.

Mēs abi tur (manā galvā) bijām skaistāki nekā dzīvē.
Un es tagad būšu skaistāka dzīvē.

Gaidu rudeni. Vientuļniekiem piestāv rudens.
Vientuļiem Ziemassvētku svinētājiem.
Ir vientuļi.