Manuskripti.

tikko uzrakstīju kilometru garu sms, varbūt sūtīšu, varbūt nē. Esmu sapsihojusies un gribās visus sūtīt rata. Āra saulīte kaut nedaudz paceļ garstāvokli, bet tā citādi, stulbā, pelēkā svītra turpinās un man gribas vienkārši kliegt no dusmām un bezspēcības!!!

Nezinu uz kurieni man būtu jābrauc, lai es justos labi. Pasaule man ir par šauru, kur nu vēl Jelgava un Latvija!

Kā lai cilvēks nenojūdzas, ja ārā katru dienu ir pelēks, nomācies un lietains laiks, bet karmas likumi visu laiku dirš uz galvas.

Kāda ir džeku loģika ielienot dvēselē, pagrozoties tur un tad notinoties.



Nogalināt!!!!!!!!!!!!!!
aiš. palika vieglāk.