Manuskripti.

Pēc tam, kad Kristaps mani izlaida kaut kur starp Iļģuciemu un Āgenskalnu es čāpoju pa peļķēm/kūstošo sniegu/izvairījos no suņu kakām un garām braucošo mašīnu šļakstieniem/ sataisīju matus copē&nosecināju, ka vismaz dušā laikam, ka nebūs jāiet, jo tāpat esmu izmirkusi viscauri - pēc tam trolejbusā tīrīju somu un metu lieko (tukšas pudeles/cigarešu paciņas/papīrus) RIMI maisiņā.

Galvenais ko es ar savu drūmo ghetto aprakstu gribēju pateikt ir - KAD, KAD BEIDZOT BŪS VASARA?!