Manuskripti.

un fakfakfak, es nedomāju&dusmojos uz sevi un fak, neesmu gatava uzņemties atbildību par sekām.

Es varētu pārcelties uz Meksiku. Šodien rīts iesākās tik debešķīgi, ka šķita, ka atrodos nevis savā dzīvē, bet no malas vēroju laimīgas filmas scenāriju&tad no dienas otras puses viss sāka iet arvien lielākā pakaļā. Cerams, ka mana šodiena ir kā parabola, kura jau sasniegusi savu zemāko punktu un nu pamazām atkal ies uz augšu līdz debešķīgajam. Nu labi - frankly, kas ir ļaunākais kas var notikt? Ok, es varu sapist savu nākotni&tomēr es paļaušos vairāk uz savu mūžīgo haļavu un domu, ka notiek tikai tas kam ir lemts notikt: es ticu, ka grūtākie brīži ir, lai pārbaudītu cilvēka stiprumu, bet uz labākajiem var virzīties izdarot pareizās izvēles un izmantojot visas iespējas. Cik banāls ir manas dzīves scenārijs. Lūdzu, kaut nu tas nepaliktu vēl banālāks, citādi es pārcelšos uz Meksiku.