![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
izdzēsu no facebook'a, izdzēsu no prāta. (ha-ha-ha-ha-ha), nē, te prasās vēl vismaz divi ha-ha.
gribēju dzēsties ārā pati, bet nevarēju atrast tādu opciju. pēc tam padomāju, ka ne jau sevi es gribu izdzēst, bet viņu.
čū čū (lielas dzēšgumijas skaņa). balta lapa. Nu labi, iedzeltena no traipiem un vietām izplīsušiem robiem no iepriekšējām dzēšanām - un tomēr tīra.
velkās līdz visādas maznozīmīgas detaļas.
es zinu, kas pietrūkst manas kopmītņu istabiņas gaiši dzeltenajai sienai un baltajai rīspapīra lampai - daudz daudz melni tauriņi.
nu labi, varbūt filozofija glābs manas domas. tūlīt ķeršos klāt Makjavelli Valdniekam.
Visa cēlonis (cik spēcīgām frāzēm gan es mētajos) ir mans lielais ego, kas pēdējā laikā bija uzburbis tik liels, ka jau vairs nebija kur palikt.