![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mašīna nelec. Gaidu akumulatora piepīpētāju. Vēl ~20min. līdz tādai izbraukšanai, kad nenokavēju pirmo lekciju. Uz vilcienu jau vairs nav jēgas iet, jo tuvākais ir 11:45, kad Rīgā/centrā būtu 12:33 - 12:30 jau sākas lekcijas Imantā.
Nu labi, es jau it kā saprotu, ka nevaru gribēt visu. Tikai kaut kā vientulība iepatīkās arvien vairāk. Protams, ka katrā cilvēkā ir kaut kas kaitinošs, arī manī, tas nebūtu iemesls tam, lai nekontaktētos, bet šobrīd... nu es gribu augt pati par sevi, nevis caur citiem.
Laiks rit, bet nekas neiet uz priekšu.
Vakarnakt man rādījās sapnis par korporāciju, kas mani ievelk un sagūsta kamēr es skaļi bļauju palīgā.
Patiesībā es esmu tik konservatīva un brīžiem aprobežota - pēdējās lietas, ko es jebkad agrāk būtu par sevi domājusi. Mani kaitina, ja cilvēks nevar saņemties un neceļās tad, kad viņam jāceļās vai neizdara tad, kad būtu jāizdara. Kaut gan tieši šīs lietas mani agrāk raksturoja un iespējams, ka raksturo vēl tagad, bet es pati to neapzinos.
Es esmu tāda brutālā izmantotāja.
Nu labi, es jau it kā saprotu, ka nevaru gribēt visu. Tikai kaut kā vientulība iepatīkās arvien vairāk. Protams, ka katrā cilvēkā ir kaut kas kaitinošs, arī manī, tas nebūtu iemesls tam, lai nekontaktētos, bet šobrīd... nu es gribu augt pati par sevi, nevis caur citiem.
Laiks rit, bet nekas neiet uz priekšu.
Vakarnakt man rādījās sapnis par korporāciju, kas mani ievelk un sagūsta kamēr es skaļi bļauju palīgā.
Patiesībā es esmu tik konservatīva un brīžiem aprobežota - pēdējās lietas, ko es jebkad agrāk būtu par sevi domājusi. Mani kaitina, ja cilvēks nevar saņemties un neceļās tad, kad viņam jāceļās vai neizdara tad, kad būtu jāizdara. Kaut gan tieši šīs lietas mani agrāk raksturoja un iespējams, ka raksturo vēl tagad, bet es pati to neapzinos.
Es esmu tāda brutālā izmantotāja.