Posted by [info]adrastea on 2010.01.20 at 02:10
es nesaprotu par ko dusmojos, bet manas dusmas ģenerējas nemitīgā nogurumā un vēlmē attālināties no apkārtējā.

es tā daru vienmēr, tā vietā lai teiktu, ka man pietrūkst, pārgriežu saites pavisam, lai nav pat mazliet, lai nav vairs kam sāpēt, jo nekā vairs nav.

copčop, ziema ir mani panākusi. distancējos slepojot ar distanču slēpēm.


/viss nepaliekošs ir un nepietiekošs.




jeez. kaut nu es kādreiz ieraudzītu un uzreiz saprastu.

Reply to this entry:

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.