J.R.

Posted by [info]adrastea on 2009.10.07 at 01:12
20. 4. Kā netīšām uztrauktas senas, gulošas atmiņas! Kā mīlas miņu lai es dzēšu? - Olivia, Oliviai - Tu jau pati aiziedama iemeti manu sirdi kā sēklu citā, svešā druvā Tu pati citā veidā meklēji sev tēlu svešā mājā.
Vai tu pati nespīdēji Leldē? Kas tad bija tie spīgulīši, kas nemierīgi lidoja pa pļavām, it kā meklēdami, kur nomesties un palikt?
Vai tu topi dzīva?
Ak, brīnums!
Es likšu burtnīcai un dzīvei jaunu nodaļu un saukšu to: Lelde!
Jeb vai Adrastea - neizbēgamā?

*
Read Comments
 

Reply to this entry:

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.