Manuskripti.

Biju uz Initas izstādes atklāšanu, precīzāk uz izstādi, kur viņa kaila un puskaila pozējusi gleznotājam. Esmu iereibusi no vīna un taisot braukt uz Balto nakti. Rīt uz Enguri. Šodien domas neraisās nu nekā.
Visu dienu mani pavada melanholisks noskaņojums. Pavada, bet neatstāj pat tad, kad jau sen esmu mājās. Spiežās iekšā pa visām logu spraugām. Man ļoti patīk būt vienai mājās. Es aizdedzinu vīraku un esmu aci pret aci ar savām domām un problēmām.
Nu bet protams, kas ir manas problēmas salīdzinājumā ar patiešām īstām problēmām - tik un tā, dotajā brīdī es ne par ko citu nespēju domāt.

Tad, kad viņš negribēja apstāties, es braucošai mašīnai izslēdzu aizdedzi. Mēs palikām sķērsām ceļam to nobloķējot. Kas man ir jādara lai viņš saklausītu, nevis tikai dzirdētu ko es saku. Vairs uz neko neesmu spējīga.
Es mīlu Latvijuar visiem tās feiliem un tomēr, te ir pārāk daudz atmiņu.