Manuskripti.

Un vēlreiz. Viņš man jau kādu laiku bija solījis sniegt privātkoncertu. Biju iedomājusies tukšu zāli, baltās klavieres mūsu skolas aktu zālē, saules gaismu, kas spīd pa lielajiem logiem, viņu man spēlējot un mani ar pārlaimīgu smaidu sēžot un klausoties.
Notika šādi.
Man bija ~1,5h laika starp pirmo un otro dejošanas mēģinājumu. Viņš atnāca man pretī uz dejošanu. Mēs aizgājām līdz manai skolai, bet tur aktu zālē notika Avon prezentācija, tad aizgājām uz Jundu turpat Raiņa parkā, bet tur notika popgrupas mēģinājums un visbeidzot devāmies uz valsts ģimnāziju. Tantiņa mums laipni atļāva izmantot aktu zāli.
Iegājām iekšā, bet tur jau sēdēja divas sievietes. Pajautājām vai viņām nebūs nekas iebilstams, ja viņš paspēlēs klavieres, domājām, ka viņas pašas sapratīs, ka būtu labāk ja viņas notītos. Viņas nesaprata. Viņš, savukārt, klavieru gabaliņa vietā man nospēlēja veselu popūriju. Sāka ar klaviergabalu, tad pārgāja uz you raise me up, tad uz dona - tukšums un nobeidza ar sarežģītu klavierspēli, protams, ka dziedot līdz visam. Viņa balss ir dievīga un spēlē viņš arī fantastiski (esmu vāja uz šādām lietām), bet ne jau par to iet runa. Viņš bija pilnībā iegrimis mūzikā un sēdēja ar muguru pret zāli, tāpēc nepamanīja, ka zālē nu jau atradās apmēram 20 cilvēki. Pagriezies viņš nedaudz apmulsa, ieraudzīja manu - tinamies prom, sejasizteiksmi un mēs arī tad ātri notināmies. Izrādās, ka aktu zālē bija paredzēta vecāku sapulce, kura iesākās ar lirisku, muzikālu priekšnesmu.
:P