[entries|archive|friends|userinfo]
adinkra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 19th, 2017|09:17 am]
Negribi, lai līst, paņem līdz lietussargu. Vajag karstumu? Tas pa visu vasaru būs tad, kad jākrāso jumtu melnā krāsā ar krāsu, kuru nedrīkst, ja virsmas temperatūra virs 40 grādiem.
linkpost comment

[Aug. 10th, 2017|03:33 pm]
Vakar sienāži sirsināja, pirmoreiz šovasar. Man jau likās, ka tūliņ būs, jo aizvakarvakar redzēju šos kuplā skaitā pa betonu lēkājam.
linkpost comment

putniņš [Aug. 6th, 2017|10:23 am]
Pīpēju zem liepas, sāk mizu gabali uz galvas birt. Žāklī plēš un ārda melnā strazda izmēra putnelis, arī citādi līdzīgs, tikai vēders un krūts raibi kā dzenis, melbalti klekšaini. Spārni likās bez klekšiem. Kas tas varētu būt? Noteikti neviens no dzeņiem.
Gribētos jau riekstrozi, bet tas esot pat lielāks par sīli.
Redzu tādu dārzā otrreiz, iepriekšējā bija pirms vairākiem gadiem, arī ap vasaras vidu.

Ļoti uzjautrinoši arī vērot melno strazdu pusaugušās atvases, kas barā barojas gluži kā zvirbuļi, brīžiem pat saplūcas. Un tādi drosmīgi, lien tik tuvu, ka gandrīz skropstas var saskaitīt :)
link2 comments|post comment

[Aug. 5th, 2017|10:39 am]
Iedvesmošanās nolūkos reizumis skatos dokumentālās par celtniekiem. Uzgāju seriālu, kur namdaru brigāde ceļ štābiņus mājas kokos, Treehouse Masters.
Nedaudz bija bail skatīties, ka sāks niezēt nagi, un te ļoti piemēroti koki, lai platformu uzstutētu.
Tā arī ir noticis, iejūsmināta varētu uzreiz mesties dēļus šķirot, bet jādara vajadzīgās lietas. Reiz noteikti kādu štābiņu uzcelšu.
link2 comments|post comment

[Aug. 3rd, 2017|08:07 am]
Saulessvece tomēr ir izsējusies, viena siltāka nedēļa un mazās rozetes izlīdušas. Jau paspēju samierināties un apcerēt kā tas nākas, ka vietā, kur ir viss, kas deviņvīru spēkam patīk, nekas nenotiek. Tagad tikai nenopļaut.
Vēl šogad aug daudz mazu ozoliņu (pagājušgad neviena jauna). Ja kādam vajag, var nākt mēģināt izrakt stādu. Bet nu, ozols ir nopietns lēmums, puķu kastē uz balkona neaudzēsi. Ja nu tikai šitā .
linkpost comment

[Jul. 22nd, 2017|11:25 am]
Šī vasara ļoti atgādina to, kurā biju aiz polārā loka. Ir dienas, kad aizvējā var novilkt jaciņu, bet nemaz nedomā jaciņu atstāt mājās.
linkpost comment

[Jul. 15th, 2017|06:52 pm]
O, šodien var sēri vilkt- jūūlijs jau pusēēē.
link1 comment|post comment

[Jul. 9th, 2017|08:03 am]
Vot, ja es būtu sieviete, kā es tos večus dancinātu, viņi pat nemanītu!
Tā sievietei ir jāpanāk savu.

Tu mācies, strādā, konkurē, a karjera kkā bremzē un alga pieaug kolēģim.
Nepareizais ceļš, mīļā, manipulēt mācies, savu ķermeni pareizi izrādīt, prasmīga manipulācija ar pretējo dzimumu, un būs tev laime un karjera. A tās duras, kas tur lejā čīkst par kkādu iedomātu netaisnību, vienkārši nav pietiekami smukas, tāpēc arī vīriešnīdējas un skauģes. Nubet tak paši paskatieties, tāda neglītene, nu kur tādu vadošā amatā, visi klienti aizbēgs hehehe dod pieci!
link6 comments|post comment

[Jul. 8th, 2017|09:43 am]
Traki ar to feminisma apspriešanu. Mans dzīves partneris nav seksists un šovinists, bet tāpat mēs pamanāmies nonākt domstarpībās par tēmu. Itkā dažādās valodās runātu.
Un ja tā ir ar nenoraidošiem cilvēkiem, es pat nez, jēga runāt ar mačo un dievietēm, tur bezdibenis pa vidu. Bet klusēt arī muļķīgi.
Visu cieņu pagātnes sievietēm, kuras par spīti izņirgšanai pat no pašu ģimenes sievietēm un vīriešiem, kko ir panākušas.
Tikai mēs netiekam tālāk. Toreiz bija - sievietēm balsstiesības? Ahahahaha, kādas smieklīgas muļķības! Tagad- kvotas? Vēlko sagribējušas, lai cīnās godīgiem līdzekļiem. Nu, kkad pēc tam varbūt, kad būs dzemdējušas sporta komandu un visus mājas darbus izdarījušas.
Brīžiem liekas, mēs nekad tiem konstruktiem pāri netiksim.
link49 comments|post comment

[Jul. 7th, 2017|07:52 am]
Kaimiņiem pasprucis trusis un tusē mūssētā. Tagad guļ klajumā pretī vārtiem un kā suns lūr uz ielu. Un kā lai šo noķer, bail, ka terjers viņu nomedīs.
link5 comments|post comment

[Jul. 6th, 2017|08:50 am]
Mums te ielā ir sīva cīņa un stindzinoša konkurence par gājējiem. Katrs namīpašnieks un īrnieks centīgi pucē un kopj mājai un Rīgai piederošo trotuāra gabaliņu.
Ja kāds pamana, ka gājēji labprātāk izvēlas iet pa ielas pretējo pusi, metas darbā ar dubultu sparu un dekoratīviem elementiem, lai tikai pārvilinātu atpakaļ savā.
Un ja pamana, ka draugi atnākuši ciemos pa nepareizo pusi, vispār sapūšas par necieņu un tad tur ir ilgi jāpieglaimojas.
Tūlīt sāksim arī ielu remontēt par savu naudu. Pasūtīsim dekoratīvas flīzes ar vārdiem uzvārdiem, kādu mīlīgu pantiņu un skaitli 2017.
link5 comments|post comment

[Jul. 5th, 2017|09:51 am]
"Padomju palieka", neprasme pieņemt komplimentus. Tas tiešām būtu tāds grēks, ka regulāri ir pamācības par šo tēmu? Tiešām būtu vienmēr jāpriecājas, pat ja teicējs saka kko, par ko padomājot vairāk arī apvainoties varētu?
Piem., ja mani mati nav redzējuši ūdeni 2 nedēļas (un to var redzēt bez šausmīgas uzmanības piepūles) un saņemu labi domātu komplimentu par frizūru, varu arī sakaitināties un lekciju nolasīt, ka vajag turēt muti vai atrast par ko tiešām var ko labu pateikt. Nu, ka es totur sienu esmu dikti skaisti nošpaktelējusi :D
Ja es teikšu plikpaurainam vīrietim kādi viņam skaisti mati, būs labi? Viņš priecāsies un pateiksies? Es taču tikai gribēju prieku sagādāt.
Varbūt vajadzētu vairāk mācīt kā tos komplimentus teikt, ne tikai, ka jāpriecājas saņemt.
Jā, es nemāku, nepriecājos un nejūtos vainīga. Nu nav gluži tā, ka pasaki sievietei kāda viņai smuka kleita un šī jau uzreiz laimīga un atlikušo dienas daļu pavada dziedādama. Jeb tomēr ir?
link8 comments|post comment

[Jul. 3rd, 2017|05:32 pm]
Bērnībā kādu brīdi biju traka uz trīs musketieriem, grāmatu bezmaz no galvas zināju. Un Bojarskis padomju filmā likās dikti smuks, tomēr iemīlējusies (vai drīzāk kkas uz to pusi) gan biju Atosā. Nekas oriģināls.
A kāpēc man TiK ļoti patika, tagad nudien nesaprotu.
link5 comments|post comment

[Jun. 26th, 2017|10:14 am]
Klients šorīt apvaicājās, cik tad mēs ilgi jau šitā, teicu vairāk kā desmit gadus. Vēlāk padomāju un sanāca apaļi 15, kopš nodarbojos ar ko nodarbojos. Pat neliekas daudz.
link1 comment|post comment

[Jun. 25th, 2017|12:14 pm]
Paskatījos es ar jauno tvinpīksu. Ir ok. Brīžiem liekas, ka drusku par ilgu rāda vientuļu apkopēju slaukām pustumšu bāru, bet kkā jau tā atmosfēra jārada. Mūsdienās var atļauties krietni lielāku šīzu, pagale jau gandrīz pavisam normāli, a evolucionējusi ekstremitāte ir kkas, par ko nevaru saprast, smieties vai raudāt.
Šaudīšanās pa sarkanajiem aizkariem drusku atmeta laikā ar sekojošu vecā krabja sajūtu, drusku apnika, labi, ka vēlāk sarkanums iet mazumā.
link1 comment|post comment

[Jun. 12th, 2017|10:21 am]
"Latvietēm atbrīvoties traucē konservatīvisms un bailes, ko padomās citi. Lielākai daļai arī iedzimts gaumes trūkums"

Lai nu kas tur latvietēm traucētu, bet iedzimts gaumes trūkums mani mulsina. Tas ir kā? Kāds piedzimst jau ar gaumi? Tāpēc zīdainīši raud, ka aizkari bezgaumīgi un vecāki klausās sliktu mūziku?
link2 comments|post comment

celtnieciskais alpīnists [Jun. 8th, 2017|05:32 pm]
Tā dīvainā brīvības kkāda nesaprotamā sajūta strādājot no virvēm iespējams ir maziņa atblāzmiņa no tā kā dēļ īstie alpīnisti ir alpīnisti.
linkpost comment

[May. 31st, 2017|01:45 am]
Šis atgadījums atsauca atmiņā.
Reiz mēs krāsojām daiļus jumta tornīšus pretī viesnīcai Latvija, fasādnieki pa to laiku demontēja sastatnes. Stienis no kāda sestā stāva nomaucās krustojumā, pie kājām sirmgalvim, kurš pat neaizgāja ar trieku. Stieņa krišanu pavadīja daudz acu un izlīt gatavas panikas.
Pašiem drausmākie gadījumi laikam saistīti ar spaiņu rokturiem. Kad neiztur stiprinājums, un ar drazu vai apmetumu pildīts spainis aizlīgo tramplīnā pa jumtu lejā, kur mēdz būt rosība. Oj hesus hesus hesus, ievelc elpu un klausies, vajadzēs lekt Daugavā vai proņeslo.
linkpost comment

[May. 12th, 2017|03:37 am]
Ciba mani šonakt iepriecina. Asprāši.
linkpost comment

[May. 7th, 2017|12:11 pm]
Audumos man vienmēr patikušas rūtis un svītras, bet tikai nesen sajēdzu, ka tas drošvien tāpēc, ka es visur meklēju sistēmas un struktūras. Rāmjus, ar kuriem rīkoties.
A puķainos, nu kur tur kādas gandarošas struktūras sazīmēsi, viens vienīgs bardaks. Un tāda kārtība kā laminātā, kur tas pats zara caurums trīsreiz pēc kārtas vienā dēlī(protams, pārspīlēju), arī dur acī. Vispār patīk kā izskatās puķaini audumi, bet puķainās kleitās es nejūtos es.
Punktains man pat pa gabalu nepatīk un nekad nav paticis. Bērnībā gan bija paššūta ļoti iemīļota vasaras kleita baltiem punktiem uz oranža fona, bet tur drīzāk darbojās tas oranžais manos ne pārāk krāsainajos padomju laikos. Varbūt jāizdomā un piesardzīgi jāparāda sev, ka tie bumbuļi arī var būt tīri glīti.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 140 entries back ]
[ go | earlier/later ]