|
Dec. 20th, 2011|02:13 am |
Viņa mazgadīgā augstība norubījās pusstundu pēc pēdējā transporta, kādēļ es sevi iepriecināju ar nelielu pastaigu no BB uz Āgenskalnu. Ejot pāri tiltam, ausīs svilpoja pavasarīgs vējiņš, kurš nepārstāja arī otrpus. Ar signalizācijas zvēru jākaro nebija (likās pat, ka šis nelūr tik nīgri kā parasti), ar aukstumu gan. A nupat te silti, "kamīns" sprakšķ, un esmu piestūķējusi vēderu ar lašmaizēm un brīsieru.
Varētu vēl mazais saldais terjers būt manā gultā, būtu laime pilnībā. |
|