| bērni |
Sep. 21st, 2011|02:01 am |
Šodien turpinājās nereālais nedēļas iesākums (tāds solās būt arī pārējais turpinājums un arī nobeigums, ja viss pēc plāna).
Ar sīko rotaļlaukumā satikām meitenīti, kura koķetēja tik.. emm.. profesionāli, vai, ka es figela un secināju, ka savā vecumā tā nemācētu, pat, ja gribētu. Tas laikam bija tas, ko sauc par dabiskām dotībām.
Un tā mazo puisīšu neizmērojamā enerģija. Ja man būtu šitāds nenosēdamais, būtu jāšņauc vitamīns, lai atlaiž.
Bet nu, šoreiz atvilkāmies mājās jau tumsiņā, pa ceļam tika aktīvi kalti plāni, kādas atrakcijas vēl tikai šovakar varētu sarīkot (un es iekšēji saķēru galvu šausmās un apbrīnā), bet mājās vilnis pārvērtās par kko pavisam pieticīgu, izčākstēja tējā un maizītēs. Es atkal berzēju rociņas, jo rolpleijings līdz 12 naktī man nemaz nelikās tik brīnišķīga ideja.
Un, miegs, kur esi? |
|