|
Sep. 5th, 2011|10:58 am |
Grūti kko saplānot, ja plāni atkarīgi arī no citu cilvēku pašorganizēšanās. Un tā ezīts iet pie lācīša un otrādi.
Vakar neaizgāju uz biovazelīnu. Biju saģērbusies, pīpēju pirms iešanas un sapratu, ka nav iekšā, jo lūziens nāk kā bieza migla. Un, tā kā agri no rīta vajadzēja ierasties lācītim, un tad mēs brauktu, ļāvos miglai. Tagad lācītis ieradīsies tikai vakarā, jo iestrēdzis citur citā miglā (kura, acīmredzot, vēl turpinās, kas mani nemaz arī īpaši nepārsteidz). Un tā nu es dīdos un gaidu, kaut vakars vēl tālu.
Par konci drusku žēl, bet patiesi, patiesi, man nebija iekšā. Un, kas tur ko nožēlot, lēmumu vakar pieņēmu ātri, nešaubīgi un ar pārliecību.
Un jābeidz dīdīties, ir daudz cita, ko darīt. Bet, vispār, pirmdienas man nepatīk ar to, ka dienišķā realitāte nāk atpakaļ tāda precīza precīza, un jādodas otrpus žogam. Tas brīdis, kad atkal jādodas šonedēļ pirmoreiz. |
|