|
Jul. 6th, 2011|07:57 pm |
Vakar, braucot uz centru, sabtransaa iekaapa meitene ar lielaam somaam un pekinieshu kuceenu. Momentaa vinju palaida seedeet (tieshi man pretii, ar vislabaako redzamiibu), visi smaida, oma uzlabojas, man arii nagi niez uz usi pusi susi. Vobshem, smaidiigs un labveeliigs mikroklimats.
Zheel tikai, ja dziivnieks buutu jau pieaudzis indiviids, visdriizaak, daudzi luureetu shkjiibi un purpinaatu zem deguna, ka piikja stundaa veel te viena ar savaam somaam un lopu. Bet pret kuceenu attieksme daudz labaaka kaa pret maaminju ar beernu. Man jau ar, skatoties uz ziidainjiem, smaids nerodas, bet taads mazs puukains bumbuliitis shkjiet apburoshs. Man vinji arii lieli izaugushi tiiri labi patiik, ja saimnieks nav kroplis. |
|