|
Oct. 24th, 2009|11:28 am |
Tāds jauks, aktīvs noskaņojums, kurā nav ar ko dalīties, pat kuce laimīgi sutina gultā, manā vietā. Šie ilggulētāji.
Gribētos būt tanī mazajā ciemā, kas Itālijas zābakam pašā purngalā, aiziet uz vietējo kafejnīcu, pasēdēt ārā pie lielas baltas kafijas vai espresso, knibinot kādu gaisīgu, bulciņveidīgu izstrādājumu un skatoties svešu dzīvju fragmentus kā kaleidoskopā.
Bet es sēžu šeit, visi guļ, bet man ir liela balta tēja un lērums vārdu, kurus es nez vai kādreiz izteikšu. Ja nu dzērumā, bet tur būtu vajadzīgas tādas promiles, pie kādām es vairs sakarīgi runāt nevarētu, tā kā nāksies vien skaidrā, ja nu galīgi vairs nevarēs izturēt, kas maz ticams, jo es varu "izturēt" daudz. Fu, kā es tikko sevi iemetu tur, par ko nemaz domāt nevajadzētu šādā jaukā rītā gandrīz Itālijā, jo domāšana tādas lietas nerisina.
Iedzers tēju un ies drusku pastaigāt, Pārdaugavā zelta rudens.
Jauku dienu visai anonīmajai pasaulei :) |
|