|
Aug. 18th, 2015|09:00 pm |
Ka vajadzēja man mācīties par galdnieku. Varbūt gan bez drēbnieka es nebūtu tiktāl, ka gribētos galdniecību.
Reiz, sensenos laikos, velns mani, kura ar cilvēkiem nekad nav īsti pratusi, dīdīja no visām amatniecībām izvēlēties tieši to, kur bez cilvēkiem un faktora nu nekādi.
Varētu tagad sēdēt kādā lauku šķūnī un līmēt plauktiņus. Koks ir skaists.
Šodien I. pārskaldīja patrupējušu ābeles kluci, veselais koks tik saldi smaržoja, pēc āboliem un sidra, tādu intensīvu un svaigu smaržu es koksnei vēl nebiju odusi. |
|