|
Jun. 8th, 2015|12:24 pm |
Man ir visādi objektiņi, eksperimentiņi un hobijīši, ar kuriem arī diezgan aizrautīgi noņemos, bet laiku pa laikam uznāk visa pastāvošā bezjēdzīgums. Ka vispār viss, ko es daru, ir tāds sīks un nožēlojams, un kam man vispār to un jebko, puteklim laikā un telpā. Tik stulbi sev atgādināt, ka man to vajag, ka tā manī rodas kārtība un tiek uzturēts miers, ka man patīk to darīt un novērot, un pasaulei vispār nekādas daļas tur nav, jo man neinteresē pasaules domas par šķībo plauktiņu, kuru taisot es jutos priecīga.
Labi, ka tā nav visu laiku. |
|